Magnusa katedrāle (fēru: Kirkjubømúrurin/Magnus-katedralurin) ir 14. gadsimta baznīcas drupas Fēru Salu Streimojas salā. Baznīcas drupas ir lielākā viduslaiku celtne arhipelāgā.

Magnusa katedrāle
Kirkjubømúrurin/Magnus-katedralurin
Magnusa katedrāles drupas
Magnusa katedrāle (Fēru Salas)
Magnusa katedrāle
Magnusa katedrāle
Magnusa katedrāle (Eiropa)
Magnusa katedrāle
Magnusa katedrāle
Atrašanās vieta Valsts karogs: Fēru Salas Streimoja, Fēru Salas
Koordinātas 61°57′21″N 6°47′36″W / 61.955833°N 6.793333°W / 61.955833; -6.793333Koordinātas: 61°57′21″N 6°47′36″W / 61.955833°N 6.793333°W / 61.955833; -6.793333
Vēsture
Dibināšana 13. gadsimta beigas
Pamešana 1537. gads
Periodi viduslaiki
Piezīmes
Stāvoklis arheoloģisks piemineklis

Baznīca sākta celt ap 1300. gadu. Nav skaidrs, vai tā kādreiz pabeigta. Līdz ar luterisma ieviešanu Dānijā 1537. gadā tika likvidēta Fēru diecēze un baznīca tika pamesta. Magnusa katedrāle ir vienīgā vieta, kur glabājas Sv. Torlaka relikvijas. Kopš 21. gadsimta sākuma notiek baznīcas mūru konservācijas darbi.

Netālu no katedrāles drupām atrodas Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca. Kirkjubeūras ciemā, kurā atrodas abas baznīcas, vēsturiski atradās Fēru bīskapa rezidence. 12. gadsimtā šeit bērnību pavadīja Norvēģijas karalis Sverre Sigurdsons (1151—1202). Ciema vēsturiskās sētas — Kirkjubeargardura sastāvā ir dzīvojamā ēka, kas tiek uzskatīta par pasaulē senāko koka ēku, kas vēl tiek apdzīvota. Pēc luterisma ieviešanas Kirkjubeargardura tika piešķirta Patursonu dzimtai, kuras pārstāvji kā politiķi, mākslinieki un sabiedriskie darbinieki ietekmējuši Fēru Salu attīstību. Celtne arī mūsdienās ir Patursonu ģimenes lietošanā.

Ārējās saites labot šo sadaļu