Ķenguru dzimta
Ķenguru dzimta (Macropodidae) ir viena no somaiņu (Marsupialia) diprotodontu kārtas (Diprotodontia) dzimtām, kas pieder ķengurveidīgo apakškārtai (Macropodiformes). Ķenguru dzimta apvieno ķengurus, valabijus, kokķengurus, klinšu valabijus, zaķķengurus un filanderus. Šajā dzimtā ir 61 mūsdienās dzīvojoša suga, kas sistematizētas 11 ģintīs. Par aizvēsturiskajām, izmirušajām ķenguru dzimtas ģintīm skatīt rakstu - Ķengurveidīgie.
Ķenguru dzimta Macropodidae (Gray, 1821) | |
---|---|
Sarkankakla valabijs (Macropus rufogriseus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Infraklase | Somaiņi (Marsupialia) |
Virskārta | Austrālijas somaiņi (Australidelphia) |
Kārta | Diprotodonti (Diprotodontia) |
Apakškārta | Ķengurveidīgie (Macropodiformes) |
Dzimta | Ķenguru dzimta (Macropodidae) |
Iedalījums | |
| |
Ķenguru dzimta Vikikrātuvē |
Ķenguru dzimtas dzīvnieki ir sastopamai Austrālijā, Jaungvinejā un dažas citās tuvējās salās. Zinātniskais nosaukums macropodidae cēlies no grieķu vārda, kas latviski nozīmē gara pēda.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuĶenguru dzimtas dzīvnieki var būt gan samērā maza auguma, gan lieli. Taču tiem visiem ir spēcīgas un, salīdzinot ar ķermeni, lielas pakaļkājas un gara, muskuļota aste. Lielākajai daļai ir garas, šauras pakaļkāju pēdas ar īpatnēju pirkstu izkārtojumu: ceturtais pirksts ir ļoti garš un spēcīgs, piektais pirksts ir līdzīgs ceturtajam, bet otrais un trešais apvienots vienā, toties pirmā pirksta parasti nav. Īsajām priekškājām ir tradicionālākas ķepas ar 5 pirkstiem. Visiem ķenguru dzimtas pārstāvjiem ir salīdzinoši mazas galvas, un lielākajai daļai ir lielas ausis. Izņēmums ir kokķenguri un citas sugas, kas pārvietojas pa koku zariem. To ausis ir nelielas un līdzīgas peļu ausīm.
Tā kā ķenguri ganās, ēdot dažādas stiebrzāles, to priekšzobi ir veidoti tādā veidā, ka spēj nokost zāli tuvu pie zemes, bet dzerokļi zāli samalt un sakošļāt. Apakšžoklis ir daudz īsāks kā augšžoklis, to kompensē garie apakšžokļa priekšzobi, līdz ar to tiem veidojas dziļš sakodiens. Valabijiem dzerokļi ir izvietoti taisnā rindā, bet ķenguriem apakšžokļa dzerokļi izceļas uz augšu vienmērīgā lokā.[1] Kā jau zālēdājiem raksturīgs ķenguru dzimtas dzīvniekiem nav ilkņu, un starp priekšzobiem un dzerokļiem veidojas atstarpe. Lielākajai daļai sugu katrā pusē ir 4 dzerokļi.
Lielākais ķenguru dzimtā ir rudais ķengurs (Macropus rufus), kura ķermeņa garums var sasniegt 1,82 m un svars 45 kg,[2] bet mazākais ir mazais meža valabijs (Dorcopsulus vanheurni), kas dzīvo Jaungvinejā un tika atklāts 2008. gadā.[3]
Uzvedība
labot šo sadaļuLielā auguma ķenguri visu mūžu uzturas uz zemes, bet dažas mazāka auguma sugas vismaz daļēji uzturas kokos. Ķenguru dzimtas pārstāvji barojas pa pāriem vai ģimeņu grupās, bet, ja barības ir pietiekami, tiek veidoti lieli bari. Ķengurs, kuram nav ģimenes, pamatā ceļo viens. Lielākā daļa ķwnguru ir aktīvi nakts laikā vai agri no rīta un vēlu pēcpusdienā.[2]
Barība
labot šo sadaļuLai arī pagātnē ir bijušas arī plēsīgu ķenguru sugas, mūsdienās visi ķenguri ir zālēdāji. Daži bez zāles un grīšļiem ēd arī krūmu zarus un dzinumus. Ķengurs ir veidots tā, ka spēj iztikt no ļoti nabadzīgas, zemas enerģijas barības, tajā pašā laikā pārvarot lielus attālumus, meklējot jaunus barības un ūdens resursus, nepatērējot daudz enerģijas.
Reprodukcija
labot šo sadaļuGrūsnības periods ilgst apmēram 1 mēnesi, lielāka auguma sugām tas ir dažas dienas ilgāk. Parasti piedzimst tikai 1 mazulis, kas sver mazāk kā 1 gramu. Mazulis pats ierāpo mātes somā, kas atrodas uz vēdera un pieķeras pie viena no 4 piena dziedzeriem. Mazuļi somu atstāj pēc 5 - 11 mēnešiem, tomēr māte tos turpina zīdīt ar pienu vēl 2 - 6 mēnešus. Dzimumbriedumu ķenguru dzimtas dzīvnieki sasniedz 1 - 3 gadu vecumā, atkarībā no sugas.[4]
Klasifikācija
labot šo sadaļu- Ķenguru dzimta (Macropodidae)
- Filanderi (Thylogale)
- Brauna filanders (Thylogale brow)
- Kalabija filanders (Thylogale calabyi)
- Kalnu filanders (Thylogale lanatus)
- Sarkankakla filanders (Thylogale thetis)
- Sarkankāju filanders (Thylogale stigmatica)
- Tasmānijas filanders (Thylogale billardierii)
- Tumšais filanders (Thylogale brunii)
- Īsastes ķenguri (Setonix)
- Īsastes ķengurs (Setonix brachyurus)
- Īsnagu valabiji (Onychogalea)
- Īsnagu valabijs (Onychogalea fraenata)
- †Mēnesnagu valabijs (Onychogalea lunata)
- Ziemeļu piešastes valabijs (Onychogalea unguifera)
- Klinšu valabiji (Petrogale)
- Dzeltenpēdu klinšu valabijs (Petrogale xanthopus)
- Godmaņa klinšu valabijs (Petrogale godmani)
- Herberta klinšu valabijs (Petrogale herberti)
- Īsausu klinšu valabijs (Petrogale brachyotis)
- Jorkas raga klinšu valabijs (Petrogale coenens)
- Klārka grēdas klinšu valabijs (Petrogale sharmani)
- Kuplastes klinšu valabijs (Petrogale penicillata)
- Kvīnslendas klinšu valabijs (Petrogale assimilis)
- Maribas klinšu valabijs (Petrogale mareeb)
- Mazais klinšu valabijs (Petrogale concinna)
- Melnsānu klinšu valabijs (Petrogale lateralis)
- Monjons (Petrogale burbidgei)
- Parastais klinšu valabijs (Petrogale inornata)
- Proserpīnes klinšu valabijs (Petrogale persephone)
- Rotšilda klinšu valabijs (Petrogale rothschildi)
- Sarkankakla klinšu valabijs (Petrogale purpureicollis)
- Kokķenguri (Dendrolagus)
- Beneta kokķengurs (Dendrolagus bennettianus)
- Dingiso (Dendrolagus mbaiso)
- Gudfelova kokķengurs (Dendrolagus goodfellowi)
- Kokķengurs (Dendrolagus dorianus)
- Lumholca kokķengurs (Dendrolagus lumholtzi)
- Matšija kokķengurs (Dendrolagus matschiei)
- Melnais kokķengurs (Dendrolagus ursinus)
- Pelēkais kokķengurs (Dendrolagus inustus)
- Serisa kokķengurs (Dendrolagus stellarum)
- Skota kokķengurs (Dendrolagus scottae)
- Zeltainais kokķengurs (Dendrolagus pulcherrimus)
- Zemieņu kokķengurs (Dendrolagus spadix)
- Ķenguri un valabiji (Macropus)
- apakšģints Notamacropus
- Dama valabijs (Macropus eugenii)
- †Graciozais valabijs (Macropus greyii)
- Melnķepu valabijs (Macropus irma)
- Parma valabijs (Macropus parma)
- Sarkankakla valabijs (Macropus rufogriseus)
- Skaistais valabijs (Macropus parryi)
- Smilšu valabijs (Macropus agilis)
- Svītrainais valabijs (Macropus dorsalis)
- apakšģints Osphranter
- Antilopķengurs (Macropus antilopinus)
- Melnais ķengurs (Macropus bernadus)
- Kalnu ķengurs (Macropus robustus)
- Rudais ķengurs (Macropus rufus)
- †Macropus titan
- †Macropus pearsoni
- apakšģints Macropus
- Austrumu pelēkais ķengurs (Macropus giganteus)
- Rietumu pelēkais ķengurs (Macropus fuliginosus)
- apakšģints Notamacropus
- Meža valabiji (Dorcopsis)
- Baltsvītru meža valabijs (Dorcopsis hageni)
- Brūnais meža valabijs (Dorcopsis muelleri)
- Melnais meža valabijs (Dorcopsis atrata)
- Pelēkais meža valabijs (Dorcopsis luctuosa)
- Papua meža valabiji (Dorcopsulus)
- Mazais meža valabijs (Dorcopsulus vanheurni)
- Papua meža valabijs (Dorcopsulus macleayi)
- Purva valabiji (Wallabia)
- Purva valabijs (Wallabia bicolor)
- Svītrainie zaķķenguri (Lagostrophus)
- Svītrainais zaķķengurs (Lagostrophus fasciatus)
- Zaķķenguri (Lagorchestes)
- †Austrumu zaķķengurs (Lagorchestes leporides)
- Briļļainais zaķķengurs (Lagorchestes conspicillatus)
- †Makaja ezera zaķķengurs (Lagorchestes asomatus)
- Rietumu zaķķengurs (Lagorchestes hirsutus)
- Filanderi (Thylogale)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ What's the difference between a wallaby and a kangaroo?
- ↑ 2,0 2,1 «Family Macropodidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 1. janvārī.
- ↑ «Australian Geographic: Tiny new kangaroo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 20. novembrī. Skatīts: 2011. gada 1. janvārī.
- ↑ Poole, William E. (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 862–871. ISBN 0-87196-871-1
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķenguru dzimta |