Rietumu pelēkais ķengurs
Rietumu pelēkais ķengurs (Macropus fulginosus) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kuram ir divas pasugas.[1] Tas ir viens no lielākajiem un plašāk izplatītajiem ķenguriem, kas mājo Austrālijas dienviddaļā, sākot ar Šārkbeja līča dienvidiem rietumos, areālam turpinoties gar piekrasti līdz kontinenta dienvidpiekrastei un austrumu virzienā šķērsojot Rietumaustrālijas un Dienvidaustrālijas štatus, sasniedzot Viktorijas štatu. Šī suga sastopama visā Marejas—Dārlingas baseinā, Jaundienvidvelsā un Kvīnslendā.[2] Austrālijas dienvidos Ķenguru salā dzīvojošo pasugu sauc par Ķengursalas ķenguru.
| Rietumu pelēkais ķengurs Macropus fulginosus (Desmarest, 1817) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Infraklase | Somaiņi (Marsupialia) |
| Virskārta | Austrālijas somaiņi (Australidelphia) |
| Kārta | Diprotodonti (Diprotodontia) |
| Apakškārta | Ķengurveidīgie (Macropodiformes) |
| Dzimta | Ķenguru dzimta (Macropodidae) |
| Ģints | Īstie ķenguri (Macropus) |
| Suga | Rietumu pelēkais ķengurs (Macropus fulginosus) |
| Izplatība | |
 | |
 Rietumu pelēkais ķengurs Vikikrātuvē | |
Rietumu pelēkais ķengurs uzturas atklātās ainavās — plašos zālājos un mežmalās, tuvumā vienmēr atrodoties arī kādai ūdenstilpei. Atšķirībā no daudzām citām Austrālijas dzīvnieku sugām, rietumu pelēkā ķengura populācija ir pieaugusi, salīdzinot ar laiku, kad kontinentā ieradās pirmie eiropieši, jo zemnieki saviem ganāmpulkiem iekopa ganības un izbūvēja mākslīgās ūdenstilpes, tādējādi veicinot šīs sugas pieaugumu.[3]
Izskats un īpašības labot šo sadaļu
Rietumu pelēkais ķengurs ir viens no lielākajiem Austrālijas ķenguriem. Šai sugai ir raksturīgs dzimumu dimorfisms — tēviņi ir gandrīz divas reizes lielāki nekā mātītes. Tēviņa ķermeņa garums, galvu ieskaitot, ir 105—140 cm, papildu astes garums 95—100 cm,[1] svars apmēram 54—72 kg.[4][5] Mātītes ķermeņa garums ir 85—120 cm, astes garums apmēram 75 cm,[1] svars apmēram 28—39 kg.[4][5] Paceļoties uz pakaļkājām, vidēji liels rietumu pelēkā ķengura augstums ir 1,3 metri.[6]
Rietumu pelēkajam ķenguram ir biezs, asspalvains kažoks, kas var būt dažādu brūno toņu krāsā: no gaiši pelēkbrūnas līdz šokolādes brūnai. Pakakle, krūtis un pavēdere ir gaišākas.[1][7][8] Purniņu, atšķirībā no citām ķenguru sugām, sedz ļoti smalks matojums. Ausis lielas ar baltu pūku maliņu iekšpusē, ķepas gan priekškājām, gan pakaļkājām tumšas, kā arī astes gals ir melns. Priekškājas ir salīdzinoši īsas un smalkas ar asiem nagiem. Tomēr tēviņa pleci ir ļoti spēcīgi, labi attīstīti, arī priekškājas muskuļotas un nagi daudz garāki nekā mātītēm. Pakaļkājas lielas, garas un spēcīgas, piemērotas lēkšanai. Arī aste muskuļota un spēcīga, kas ne tikai palīdz noturēt līdzsvaru lēcienos, bet, atbalstīta pret zemi, kalpo arī kā trešā "kāja", kad ķengurs sēž uz pakaļkājām. Pieaugušiem tēviņiem ir izteikta, spēcīga smaka.[1]
Pakaļkāju motorika, pateicoties garajām Ahileja cīpslām, darbojas līdzīgi gumijas auklai — brīdī, kad dzīvnieks piezemējas, Ahileja cīpslas izstiepjas, pēc tam to enerģija atbrīvojas, pasviežot dzīvnieku augšā un uz priekšu, radot par ķenguru lēkājošas bumbiņas iespaidu. Rietumu pelēkā ķengura lēciens var sasniegt 12 metru platumu, bet lēkšanas ātrums var sasniegt 60 km/h.[3] Ķengurs var mainīt savu ātrumu, nemainot lēcienu skaitu sekundē. Lai kāpinātu ātrumu, ķengurs pagarina lēcienus. Izņēmums ir tie gadījumi, kad tas ir iztrūcināts. Tad ķengurs parasti metas bēgt, uzsākot skrējienu ar dažiem īsiem, straujiem lēcieniem, lai uzņemtu ātrumu.[9]
Līdzīgas sugas labot šo sadaļu
Rietumu pelēkais ķengurs, salīdzinot ar līdzīgo austrumu pelēko ķenguru, atšķiras ar brūnāku matojumu, tumšāku galvu, garām, tumšām ausīm, kuras no aizmugures ir gandrīz bez matojuma, kā arī uz elkoņiem ļoti bieži ir tumši, gandrīz melni laukumi.[1] Rietumu pelēko ķenguru no līdzīgā rudā ķengura var atšķirt pēc astes gala, kas pirmajam ir tumšs, bet rudajam ķenguram gaišs, kā arī tam pāri vaigiem stiepjas balta josla. Rietumu pelēkajam ķenguram šādu baltu joslu nav.
Uzvedība un barība labot šo sadaļu
Rietumu pelēkais ķengurs kļūst aktīvs vēlā pēcpusdienā un aktivitāte rimstas agri no rīta, dienas laiku tas pavada koku vai krūmu ēnā atpūšoties. Barošanās laikā, lēnām ganoties pa pļavu, ķengurs pārvietojas uz visām četrām kājām, bet to varētu saukt arī par "piecu pēdu" gaitu, jo atbalstam tiek izmantotas ne tikai visas četras ķepas, bet arī aste. Balstoties uz priekškājām un astes, tas ar abām pakaļkājām lec soli uz priekšu.[1] Rietumu pelēkais ķengurs galvenokārt barojas ar zāli, kā arī apgrauž krūmiem un kokiem mizu un lapas.[1]
Rietumu pelēkie ķenguri ir sabiedriski un dzīvo palielos baros, kuros ir 40—50 īpatņi. Atkarībā no sezonas bari ir vai nu jaukti (abu dzimumu īpatņi) vai dalīti pēc dzimumu pazīmēm (mātītes ar mazuļiem vai tikai tēviņi). Mātītes parasti paliek kopā ar savām mātēm, arī pēc tam, kad pašas kļuvušas par mātēm. Toties starp tēviņiem barā valda dominantais tēviņš, kurš arī kļūst par bara līderi.[7] Šādus barus vietējie iedzīvotāji dēvē par mobs, tulkojumā 'bandas'.[1] Tomēr vecāki tēviņi parasti ir vientuļnieki, neiesaistoties bara dzīvē. Izplatības areāla austrumos rietumu pelēkie ķenguri reizēm sajaucas kopīgā barā ar austrumu pelēkajiem ķenguriem, lai gan abas sugas sasvstarpēji nepārojas, kā arī to ieradumi ir samērā atšķirīgi.[1][3] Rudenī un ziemā tēviņi nodalās no mātītēm atsevišķos, lielos baros. Šajā laikā tie cīkstējas un mērojas spēkiem, nodibinot savstarpējo hierarhiju, dominantākajiem tēviņiem iegūstot tiesības pirmajiem pavasarī pāroties.[1][7] Tēviņi laužas ar priekšķepām, saķēruši pretinieka plecus, bet ar pakaļkājām sper viens otram pa vēderu.
Vairošanās labot šo sadaļu
Lai arī sapārošanās var notikt jebkurā gada mēnesī, tomēr mazuļi visvairāk dzimst laikā no septembra līdz martam, uzreiz pēc ziemas lietiem, kad dabā ir visbagātākā veģetācija.[1] Grūsnības periods ilgst 30 dienas, piedzimst viens sīciņš mazulītis, kas sver 0,8 gramus.[7] Tam paiet vairākas minūtes, līdz tas, ieķeroties mātes kažokā, aizrāpo līdz somai, kurā tas uzreiz piestiprinās pie zīdekļa un vairākas nedēļas pavada, tikai zīžot mātes pienu. Līdzko zīdekļa gals ir mazuļa mutē, tas tūlīt piebriest, nostiprinot ķengurēnu kā ar enkuru uz vietas. Šīs īpašības dēļ kādreiz domāja, ka ķengurēni izaug no zīdekļa.[9] Mazulis pirmo reizi izkāpj no somas apmēram 280 dienu vecumā, turpinot zīst pienu, līdz sasniedz 17 mēnešu vecumu.[1] Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 20—36 mēnešu vecumā, tēviņi 20—72 mēnešos.[1] Rietumu pelēkā ķengura dzīves ilgums var sasniegt 20 gadus.[1]
Rietumu pelēkā ķengura mātīte nepārojas, kamēr somā zīda mazuli, un atšķirībā no citām sugām tai nav raksturīga embrija atliktā attīstība. Tā sapārojas tikai tad, kad esošajam mazulim ir dots pietiekami daudz laika atstāt somu pirms nākamā mazuļa piedzimšanas. Tomēr, ja pirmais mazulis somā aiziet bojā, mātīte var atsākt meklēšanos jau pēc 8 dienām pēc dzemdībām.[1] Tikko dzimušais mazulis piestiprinās pie cita zīdekļa, nekā tas, ko zīž jau skraidošais mazulis. Lai cik tas neizklausītos brīnumaini, jaunāko mazuli māte baro ar citādu pienu nekā vecāko. Katru no šiem piena veidiem ražo cits piena dziedzeris, un šie veidi atšķiras gan pēc apjoma, gan sastāva. To, kā tas iespējams vienādos hormonālos apstākļos, zinātnieki līdz šim nav spējuši izskaidrot.[9]
Sistemātika labot šo sadaļu
Rietumu pelēkajam ķenguram ir 2 pasugas:
- Macropus fuliginosus fuliginosus — sastopams Ķenguru salā, tā kažoks biezs, garš, parasti tumši brūns, kopumā ķengurs ir mazāks, smalkāks nekā otra pasuga;[1]
- Macropus fuliginosus melanops — sastopams kontinentā, šīs pasugas ķenguri ir masīvāki un lielāki nekā Ķengursalas ķenguri, kažoks tumši brūns uz galvas un muguras.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 «ARKive: Western grey kangaroo (Macropus fuliginosus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. decembrī. Skatīts: 2015. gada 6. decembrī.
- ↑ IUCN: Macropus fuliginosus
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «WAZA: Western Grey Kangaroo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 6. decembrī.
- ↑ 4,0 4,1 The Scientific Committee: Macropus fuliginosus
- ↑ 5,0 5,1 «SeaWorldPark: Western Gray Kangaroo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 6. decembrī.
- ↑ Menkhorst, P & Knight, F 2001, A Field Guide to the Mammals of Australia, Oxford University Press, Melbourne.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 ADW: Macropus fuliginosus
- ↑ David Burnie & Don E. Wilson (eds), ed. (2005-09-19). Animal: The Definitive Visual Guide to the World's Wildlife (1st paperback ed.). Dorling Kindersley. p. 101. ISBN 0-7566-1634-4.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 Somainis ar atsperīgu soli