Mīvahdns

Mīvahdns (arī Mīvatns; islandiešu: Mývatn) ir sekls, aizaugošs ezers Īslandes ziemeļu daļā, aktīvas vulkāniskās darbības zonā, netālu no Krāvlas vulkāna. Pēc platības piektais lielākais ezers Īslandē. Ezera nosaukums cēlies no knišļiem, kas ezera apkaimē dzīvo lielā skaitā: mý — ‘knislis’, vatn — ‘ezers’. Ezers un ap to esošie mitrāji ir putniem, jo īpaši pīlēm nozīmīga vieta. Ezers un tā izteka Lahsau ir bagāti ar zivīm. Nereti Mīvahdna nosaukums tiek attiecināts ne tikai uz ezeru bet plašāku apkaimi ap to. Ezers un tā apkārtējā ainava kopš 1974. gada iekļauti dabas aizsargājamā teritorijā. Auglīgākā saldūdens sistēma Īslandē.

Mīvahdns
Atrodas	Islande
Koordinātas	65°36′N 17°0′W
Platība	37 km2
Vidējais dziļums	2,5 m
Lielākais dziļums	4,5 m
Augstums v.j.l.	288 m
Izteka	Lahsau
Mīvahdns
Mīvahdns Vikikrātuvē

Ezers radies bazalta lavas izvirdumā pirms aptuveni 2300 gadiem un ezera apkaimes ainavā dominē vulkānisku procesu radītas ģeomorfoloģiskās formas, tai skaitā pseidokrāteri, lavas pīlāri. Vietām šādi lavas pīlāri stāv arī ezerā (Höfði). Ezeru iedala divās daļās — Idrivloi (Ytriflói) un Sidrivloi (Syðriflói).

Ezera pieteci veido ar barības vielām (fosfors) bagāti avoti un tajā dzīvo liels skaits ūdens kukaiņu (Chironomidae un Cladocera), kas piesaista ezeram putnus, jo sevišķi pīles. Ezerā ļoti lielā skaitā ligzdo 13 sugu pīles — gan Ziemeļamerikas sugas, gan arī Eiropas sugas. Ezera apkaimes iedzīvotāji kopš seniem laikiem vāc pīļu olas, un jau kopš seniem laikiem pastāv tradīcija atstā ligzdā vismaz četras olas. 1975. gadā nodibināta Mīvahdna ornitoloģiskā izpētes stacija.

Kopš 2000. gada vasarā tiek organizēts maratons ap ezeru.

Ārējās saites

• Ģeoloģiskā karte
• Mīvatna apraksts (angliski)
• Seismiskā aktivitāte Mīvatna apkaimē
• Attēli
• Attēls