Māris Melgalvs
Māris Melgalvs (dzimis 1957. gada 15. martā Rīgā, miris 2005. gada 14. janvārī Jūrmalā)[1][2] bija latviešu dzejnieks.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
.svg){kind=small}
BiogrāfijaLabot
1975. gadā absolvējis Rīgas 49. vidusskolu. 1982. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu.[3] Strādājis Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1982—1984, 1992—1995), žurnālā "Liesma" (1987—1990), vadījis laikraksta "Literatūra un Māksla" dzejas nodaļu (1987—1990).[3] Tāpat bijis jauniešu fotostudijas "Īriss" vadītājs.[3]
Dzejas publikācijas no 1976. gada.[2] Izdevis četrus dzejoļu krājumus: "Meldijās iešana" (1980), "Labu vakar" (1984), "Sarmots ugunskurs" (1989), "Mākoņu pasts pienāk vēlu" (1997).[3] 1985. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.[3]
M. Melgalvs ir viens no galvenajiem rokgrupas "Pērkons" dziesmu tekstu autoriem, viņa dzeja izmantota slavenākajām grupas dziesmām - "Pie baltas lapas", "Balāde par gulbi", "Mana dienišķā dziesma", "Zaļā dziesma", "Gandrīz tautasdziesma", "Dziesma par sapumpurotu zaru" un citām.
BibliogrāfijaLabot
Dzejoļu krājumiLabot
- Meldijās iešana. Rīga: Liesma, 1980.
- Labu vakar. Rīga: Liesma, 1984.
- Sarmots ugunskurs. Rīga: Liesma, 1989.
- Mākoņu pasts pienāk vēlu. Rīga: Preses nams, 1997.
IzlasesLabot
- Lietus lāses pieskāriens. Sast. G. Sēja. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005.
- Dejas virs bezizejas. Sast. I. Čaklā. Rīga: Tapals, 2007.
AtsaucesLabot
- ↑ «Māris Melgalvs. Ir. Bija jau sen». Apollo.lv. Skatīts: 2020. gada 5. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 386. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «Miris dzejnieks Māris Melgalvs». Delfi.lv. Skatīts: 2013. gada 19. janvārī.
 | Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
