Māras

Māras dienas ir latviešu gadskārtas iezīmju dienas, kuru datumi cieši korelē ar kristīgajā Tradīcijā iedibinātajiem Jaunavas Marijas svētkiem. Vēsturiskās liecības attiecībā uz Māras dienu tradīcijām ir fiksētas pēc kristietības ienākšanas Latvijas teritorijā un, visticamāk, atspoguļo Jaunavas Marijas kulta lokālo adaptāciju.

Māras tēls latviešu folklorā

Māras (Laimes mātes) vārds latviešu folklorā un tautasdziesmās parādās visai bieži. Folklorists Kārlis Straubergs (1890-1962) savos pētījumos norāda, ka daudzos gadījumos "Māra" tautasdziesmās un ticējumos ir Jaunavas Marijas latviskotā forma, kas pārņēmusi daļu funkciju no senākiem latviešu tautas priekšstatiem par dažādām sieviešu dievībām.

Māras dienas

Latviešu tradicionālajā kalendārā tiek atzīmētas vairākas Māras dienas, kas sakrīt ar kristīgā kalendāra Marijas svētkiem.

Ziemas Māra (2. februāris)

Tiek dēvēta arī par Sveču dienu, Svecaini vai Grabenīcu. Sakrīt ar kristīgajiem svētkiem, ko sauc par Kunga prezentāciju svētnīcā.

Latviešu tradīcijās:

Ar šo dienu sākas jauns lauksaimniecības darbu cikls
Tiek vērotas laika zīmes
Tiek lietas sveces, kas kalpos aizsardzībai visu gadu

Pavasara Māra (25. marts)

Sakrīt ar kristīgo Marijas pasludināšanas dienu.

Latviešu tradīcijās šajā dienā:

Tiek atzīmēts pavasara sākums
Saskaņā ar ticējumiem, šajā dienā "Māra atslēdz zemi"
Lauksaimnieki novēro dabas zīmes, lai prognozētu gaidāmo laiku
Sievietes veic īpašas darbības veselības un auglības veicināšanai
Gatavo īpašus rituālus ēdienus, visbiežāk piena produktus

Šī diena kā svarīgs pavasara atskaites punkts pierakstīta jau 18.-19. gs. etnogrāfiskajos materiālos.

Lielā Māra (15. augusts)

Sakrīt ar kristīgajiem Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem.

Latviešu tradīcijās:

Atzīmē vasaras darbu noslēgumu un ražas sākumu
Vāc ārstniecības augus un puķes
Gatavo mielastu no jaunās ražas
Svētī laukus un dārzus

Mazā jeb Rudens Māra (8. septembris)

Atbilst kristīgajiem Jaunavas Marijas dzimšanas svētkiem.

Tradicionāli šajā laikā:

Noslēdzas ražas novākšanas darbi
Tiek veiktas rituālas darbības, lai nodrošinātu veselību rudens un ziemas periodā
Svin rudens iestāšanos. Šajā dienā arī rīko Māras dienas tirgu.

Vēsturiskās liecības

Pirmās rakstiskās liecības par Māras dienām latviešu tradīcijās atrodamas:

17.-18. gadsimta baznīcu vizitāciju protokolos, kur minētas zemnieku tradīcijas, kas saistītas ar Marijas svētkiem
18.-19. gadsimta etnogrāfiskajos aprakstos, ko veidojuši vācbaltu mācītāji un pētnieki
K. Barona "Latvju dainās" (1894-1915), kur apkopotas tautasdziesmas, kas piemin Māru dažādos kontekstos
P. Šmita "Latviešu tautas ticējumos" (1940-1941), kur dokumentētas ar Māras dienām saistītās prakses

Pētnieks Ludis Bērziņš (1870-1965) savos pētījumos norāda, ka Māras tēls latviešu folklorā lielākoties atspoguļo Jaunavas Marijas lokālo interpretāciju, kas pielāgota vietējām lauku dzīves tradīcijām un lauksaimniecības ciklam.