Māras
Māras dienas ir latviešu gadskārtas iezīmju dienas, kuru datumi cieši korelē ar kristīgajā Tradīcijā iedibinātajiem Jaunavas Marijas svētkiem. Vēsturiskās liecības attiecībā uz Māras dienu tradīcijām ir fiksētas pēc kristietības ienākšanas Latvijas teritorijā un, visticamāk, atspoguļo Jaunavas Marijas kulta lokālo adaptāciju.
Māras tēls latviešu folklorā
labot šo sadaļuMāras (Laimes mātes) vārds latviešu folklorā un tautasdziesmās parādās visai bieži. Folklorists Kārlis Straubergs (1890-1962) savos pētījumos norāda, ka daudzos gadījumos "Māra" tautasdziesmās un ticējumos ir Jaunavas Marijas latviskotā forma, kas pārņēmusi daļu funkciju no senākiem latviešu tautas priekšstatiem par dažādām sieviešu dievībām.
Māras dienas
labot šo sadaļuLatviešu tradicionālajā kalendārā tiek atzīmētas vairākas Māras dienas, kas sakrīt ar kristīgā kalendāra Marijas svētkiem.
Ziemas Māra (2. februāris)
labot šo sadaļuTiek dēvēta arī par Sveču dienu, Svecaini vai Grabenīcu. Sakrīt ar kristīgajiem svētkiem, ko sauc par Kunga prezentāciju svētnīcā.
Latviešu tradīcijās:
- Ar šo dienu sākas jauns lauksaimniecības darbu cikls
- Tiek vērotas laika zīmes
- Tiek lietas sveces, kas kalpos aizsardzībai visu gadu
Pavasara Māra (25. marts)
labot šo sadaļuSakrīt ar kristīgo Marijas pasludināšanas dienu.
Latviešu tradīcijās šajā dienā:
- Tiek atzīmēts pavasara sākums
- Saskaņā ar ticējumiem, šajā dienā "Māra atslēdz zemi"
- Lauksaimnieki novēro dabas zīmes, lai prognozētu gaidāmo laiku
- Sievietes veic īpašas darbības veselības un auglības veicināšanai
- Gatavo īpašus rituālus ēdienus, visbiežāk piena produktus
Šī diena kā svarīgs pavasara atskaites punkts pierakstīta jau 18.-19. gs. etnogrāfiskajos materiālos.
Lielā Māra (15. augusts)
labot šo sadaļuSakrīt ar kristīgajiem Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem.
Latviešu tradīcijās:
- Atzīmē vasaras darbu noslēgumu un ražas sākumu
- Vāc ārstniecības augus un puķes
- Gatavo mielastu no jaunās ražas
- Svētī laukus un dārzus
Mazā jeb Rudens Māra (8. septembris)
labot šo sadaļuAtbilst kristīgajiem Jaunavas Marijas dzimšanas svētkiem.
Tradicionāli šajā laikā:
- Noslēdzas ražas novākšanas darbi
- Tiek veiktas rituālas darbības, lai nodrošinātu veselību rudens un ziemas periodā
- Svin rudens iestāšanos. Šajā dienā arī rīko Māras dienas tirgu.
Vēsturiskās liecības
labot šo sadaļuPirmās rakstiskās liecības par Māras dienām latviešu tradīcijās atrodamas:
- 17.-18. gadsimta baznīcu vizitāciju protokolos, kur minētas zemnieku tradīcijas, kas saistītas ar Marijas svētkiem
- 18.-19. gadsimta etnogrāfiskajos aprakstos, ko veidojuši vācbaltu mācītāji un pētnieki
- K. Barona "Latvju dainās" (1894-1915), kur apkopotas tautasdziesmas, kas piemin Māru dažādos kontekstos
- P. Šmita "Latviešu tautas ticējumos" (1940-1941), kur dokumentētas ar Māras dienām saistītās prakses
Pētnieks Ludis Bērziņš (1870-1965) savos pētījumos norāda, ka Māras tēls latviešu folklorā lielākoties atspoguļo Jaunavas Marijas lokālo interpretāciju, kas pielāgota vietējām lauku dzīves tradīcijām un lauksaimniecības ciklam.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļuŠim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Māras" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |