Bende
Bende ir persona, kura izpilda nāves sodu vai miesassodu. Pārnestā nozīmē termins tiek lietots kā sinonīms vārdiem “mocītājs”, “sodītājs”.
Darbības specifika labot šo sadaļu
Bendem parasti tiek uzrādīts orderis, kas pilnvaro vai liek viņam izpildīt sodu. Attiecīgā pavēle aizsargā bendi no apsūdzības slepkavībā. Parasti bendes apzīmējumam izmantoti termini, kas atvasināti no nāvessoda veidiem, lai gan viņi bieži veica arī citus fiziskus sodus. Piemēram, ir bende pakārējs (pakāršana) un bende galvas nocirtējs (galvas nociršana). Armijā bendes lomu pildīja karavīrs vai karavīru grupa. Izplatīts bendes stereotips ir viduslaiku vai absolūtisma bende ar kapuci. Simboliski vai reāli bendes reti bija ar kapuci un nebija tērpušies melnā krāsā; kapuces tika izmantotas tikai tad, ja bendes identitāte un anonimitāte bija jāpasargā no sabiedrības. Kā Hilarija Mantela atzīmēja savās 2018. gada Reith Lectures lekcijās: "Kāpēc bende valkā masku? Jo visi zināja, kas viņš ir".
Tā kā šis uzdevums — soda izpilde — var būt neregulārs, to var veikt tiesas darbinieks, policija, cietuma darbinieki vai pat militārpersonas, pildot vispārīgākus pienākumus. Īpašs gadījums ir romiešu fustuarium tradīcija, kur vainīgais saņem nāvessodu — nosišanu ar nūjām — no biedru rokām, par kādu pārkāpumu dienesta laikā, piemēram, par sardzes dienesta pārkāpumiem, dezertēšanu, zādzībām.
Daudzi bendes bija profesionāli soda izpildītāji, kuri, pildot savus pienākumus, ceļoja apkārt, jo nāvessodu bija ļoti daudz. Attiecīgajā vietā bendes pakalpojumus varēja arī izmantot, izpildot miesas sodus vai arī spīdzināšanu. Viduslaiku Eiropā līdz Jauno laiku beigām bendes bieži bija arī mājlopu līķu savācēji, jo ar reto nāvessodu izpildi saņemtā alga nebija pietiekama, lai iztiktu.
Viduslaiku Eiropā bendes aplika ar nodokli spitālīgos un prostitūtas, kā arī kontrolēja spēļu namus. Viņi bija atbildīgi arī par tualetēm un atkritumu tvertnēm.[1]
Nāvessodu izpildīšana Francijā (lietojot giljotīnu kopš Francijas revolūcijas) turpinājās līdz 1977. gadam, un Francijas Republikā bija oficiāls bendes amata izpildītājs; pēdējais no tiem Marsels Ševaljē kalpoja līdz formālai nāvessoda atcelšanai 1981. gadā.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ https://www.smithsonianmag.com/history/executioners-who-inherited-their-jobs-180967947/
- ↑ Clarke, P.; Hardy, L.; Williams, A. (2008). Executioners (in Swedish). Book Sales. pp. 374–380. ISBN 978-0-7088-0366-0. Retrieved 16 September 2018.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Rivoluzione francese - Memorie dei boia Sanson - Storiologia.it
- La Giustizia dal Medioevo al XIX secolo - Museo Criminologico
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |