Ludvigs Augusts Mellīns

Ludvigs Augusts Mellīns; Ludwig August Mellin
Personīgā informācija
Dzimis	1754. gada 23. janvārī ; Tuhala, Igaunijas guberņa (tagad Harju apriņķis, Igaunija)
Miris	1835. gada 12. martā (81 gads); Rīga (tagad Latvija)
Zinātniskā darbība
Zinātne	Kartogrāfija
Alma mater	Boloņas Universitāte

Ludvigs Augusts Mellīns (vācu: Ludwig August Mellin; dzimis 1754. gada 3. janvārī, miris 1835. gada 24. martā) bija vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks, kartogrāfs.

Publicējis dažādus rakstus par Baltiju, darbi arī latviešu valodā.^[1]

Dzīvesgājums

Dzimis 1754. gadā grāfa Kārļa Johana fon Mellīna un viņa sievas Annas Ģertrūdes, dzimušas fon Štālas (Staal), ģimenē viņu dzimtmuižā Tuhalā (Toal). Mājskolotāja vadībā apguva matemātiku, astronomiju, latīņu, franču valodu. 1767. gadā Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna II apdāvināto jaunekli nosūtīja pie saviem radiniekiem Holšteinas-Gotorpas prinčiem, lai viņš tos pavadītu Eiropas ceļojumā pa Vāciju, Šveici, Franciju un Itāliju. Viņš viesojās pie šveiciešu zinātnieka Hallera un franču domātāja Voltēra, kopā ar prinčiem viņu audiencē pieņēmis Prūsijas karalis Frīdrihs II un Romas pāvests Klements XIV. No 1769. gada apmeklēja lekcijas Boloņas Universitātē un Getingenes Universitātē.

Pēc atgriešanās dzimtenē viņš 1773. gadā sāka dienestu Krievijas Impērijas armijā, piedalījās Krievu—turku karā (1768—1774). No 1777. gada vadīja Ģenerālštāba Topogrāfijas nodaļu Pēterburgā. Mellīns piedalījās vairāku Krievijas Impērijas apgabalu karšu sastādīšanā.^[1] 1781. gadā pārcēlās uz Rīgu, apprecējās ar Helēnu Augusti fon Mengdenu, 1782. gadā Getingenē iestājās iluminātu ordenī ar segvārdu Constantinus Magnus.^[2] 1783. gadā majora pakāpē atvaļinājās no dienesta armijā un apmetās sievas īpašumā Bīriņu muižā.

Līdz 1786. gadam grāfs Mellīns bija Rīgas apriņķa priekšsēdētājs (Kreishauptmann), pēc tam līdz 1795. gadam — Rīgas apriņķa tiesnesis (Kreisrichter). Pēc troņmantnieka Pāvila I rīkojuma no 1791. līdz 1798. gadam sastādīja pirmo precīzo Vidzemes un Igaunijas guberņas atlantu Atlas von Liefland. 1797. gadā iegādājās Ķizbeles muižu (Kipsal) Krimuldas-Pēterupes draudzes novadā.^[3]

No 1796. līdz 1831. gadam vadīja Vidzemes virskonsistoriju,^[1] bija Vidzemes landrāts (1797—1818), vairāku draudzes novadu tiesnesis (1804—1807). Darbojās Vidzemes guberņas zemnieku lietu komitejā, pēc domstarpībām ar Vidzemes lantāga vairākumu 1818. gadā atkāpās no amata.

Apglabāts Bīriņu muižas kapličā.^[1]