Lucernas lauva
Lucernas lauva jeb Lauvas piemineklis (vācu: Löwendenkmal) ir Lucernas pilsētā klintī izcirsta skulptūra, ko projektējis Bertels Torvaldsens un 1820.—21. gadā izcirtis Lukass Ahorns. Piemineklis veidots par godu Šveices gvardiem, kuri tika nogalināti 1792. gada 10. augustā Francijas revolūcijas laikā, kad revolucionāri iebruka Tilerī pilī Parīzē. Tas ir viens no slavenākajiem Šveices pieminekļiem, ko ik gadu apmeklē aptuveni 1,4 miljoni tūristu. 2006. gadā tas tika nodots Šveices pieminekļu saglabāšanas programmas aizsardzībā.[1]
| Lucernas lauva Löwendenkmal | |
|---|---|
 Lucernas lauva | |
  Lucernas lauva  Lucernas lauva | |
| Koordinātas | 47°01′59″N 8°11′02″E / 47.0330°N 8.1838°EKoordinātas: 47°01′59″N 8°11′02″E / 47.0330°N 8.1838°E |
| Atrašanās vieta |
 Lucerna, Šveice |
| Autors | |
| Stils | Neoklasicisms |
| Tips | Memoriāls |
| Materiāls | smilšakmens |
| Sākuma datums | 1820 |
| Pabeigšanas datums | 1821 |
| Atklāšanas datums | 1821. gads |
| Veltīts | Šveices gvardiem |
Amerikāņu rakstnieks Marks Tvens atzina nāvīgi ievainotās lauvas skulptūru par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē."[2]
1792. gada notikumi
labot šo sadaļu1792. gada 10. augusta sacelšanās ir viens no nozīmīgākajiem Lielās franču revolūcijas mirkļiem. Tajā dienā Parīzes nemiernieki aplenca karaļa Luija XVI rezidenci — Tiljerī pili. Regulārais Francijas karaspēks tajā laikā vairs neklausīja karaļa pavēlēm un arī daudzi karavīri pārgāja nemiernieku pusē. Luijam XVI uzticīgi palika tikai pils sardzes pulks, Šveices gvardes pulks, kura kopējais sastāvs nebija vairāk kā tūkstoš karavīru.
Šveicieši bezbailīgi aizstāvēja pili un drosmīgi aizstāvējās pret uzbrūkošo nemiernieku pūli, bet karalis Luijs XVI bija aizliedzis šaut uz pūli ar lielgabaliem. Nemierniekiem bija ievērojams skaitliskais pārsvars, pils tika ieņemta, un karalis beigās tika arestēts. Uzbrukuma laikā gāja bojā apmēram seši simti Šveices karavīru, sešdesmit sargu tika izpildīts nāvessods, bet vēl divi simti tika sagūstīti. Lielākā daļa no gūstekņiem nepārdzīvoja 1792. gada septembra slaktiņu, tostarp Šveices pulka komandieris majors Karls Jozefs fon Bahmans, kurš zaudēja dzīvību uz giljotīnas. Daudzi šveicieši vēlāk nomira cietumā no gūtajiem ievainojumiem. No tūkstoš simt desmit šveiciešiem tikai 350 karavīriem un virsniekiem izdevās izvairīties no nāves.
-
Tiljerī pils ieņemšana. -
Kauja pilī
Pieminekļa apraksts
labot šo sadaļuAlegoriskā kompozīcija ir bareljefs, kas izgrebts stāvā klints dzega aiz ovāla dīķa. Senais karjers, kurā viduslaikos māju celtniecībai tika iegūts smilšakmens, pieminekļa izveides laikā atradās ārpus Lucernas pilsētas, bet tagad tas atrodas pašā pilsētas centrā. Deviņus metrus garā statuja atrodas 13 metrus garā un 6 metrus augstā klints nišā. Mirstošais lauva guļ galvu atspiedis uz labās ķepas, balstoties uz vairoga ar [[heraldiskā lilija|lilijas attēlu — Francijas karaļa simbolu, kuru sargāja varonīgie šveiciešu gvardi. Lauvas galvgalī ir vēl viens vairogs — ar Šveices ģerboni. Cēlā dzīvnieka sejas izteiksmes pauž gandrīz cilvēciskas ciešanas, to izdevās attēlot romantiski simboliski un mākslinieciski pārliecinoši. Lauvas kreisais plecs ir caurdurts ar šķēpu.
Virs bareljefa klintī izkalts latīņu valodas uzraksts HELVETIORUM FIDEI AC VIRTUTI— “Šveiciešu lojalitātei un drosmei”; Zem bareljefa ir latīņu skaitļi 760 un 350, kas atbilst kritušo un izdzīvojušo karavīru skaitam. Pieminekļa pakājē akmenī iekalti to karavīru un virsnieku vārdi, kuri atdevuši dzīvību, līdz galam izpildot savu pienākumu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Löwendenkmal». Sehenswürdigkeiten von Luzern. 2015. gada 8. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 2. martā. Skatīts: 2019. gada 4. jūlijs.
- ↑ Mark Twain. «Chapter XXVI: The Nest of the Cuckoo-Clock». A Tramp Abroad, 1880. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003. gada 27. aprīlis. Skatīts: 2008. gada 8. augusts.
Literatūra
labot šo sadaļu- Büro für Geschichte, Kultur und Zeitgeschehen / Stadt Luzern (Hrsg.), In die Höhle des Löwen. 200 Jahre Löwendenkmal Luzern, Luzern 2021, ISBN 978-3-9523349-9-7.
- Peter Felder: Das Löwendenkmal von Luzern. Kommissionsverlag Eugen Haag, Luzern 1964, OCLC 612167804.
- André Meyer, Jürg Stüssi-Lauterburg: Der sterbende Löwe oder die Entstehung eines Denkmals in Luzern und Die Ereignisse des 10. August 1792 (= Innerschweizer Schatztruhe. Band 23). Luzern 2019, OCLC 1120084807.
- Andreas Bürgi: Eine touristische Bilderfabrik. Kommerz, Vergnügen und Belehrung am Luzerner Löwenplatz, 1850—1914. Chronos Verlag, Zürich 2016, ISBN 978-3-0340-1296-6.
- Michael Riedler: Idyllisches Luzern. Reuss, Luzern 1987, ISBN 3-907596-01-3.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lucernas lauva.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Lion Monument, Lucerne, All About Switzerland travelguide. Retrieved on 2008-08-08.
- Dying Lion (The Lucerne Lion), The Thorvaldsen's Museum archives. Retrieved on 04-08-2017.
- Infopoints in the park of the Lion Monument in Lucerne.