Lodvārpu grīslis
Lodvārpu grīslis (latīņu: Carex pilulifera) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā izplatīta gandrīz visur Eiropā, neiekļaujot galējos austrumus, ziemeļus un dienvidus. Latvijā lodvārpu grīslis ir sastopams nevienmērīgi un nereti, neiekļaujot austrumdaļu, kur tas sastopams ļoti reti.
| Lodvārpu grīslis Carex pilulifera (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Lodvārpu grīslis (Carex pilulifera) |
 Lodvārpu grīslis Vikikrātuvē | |
Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug sausos mežos un to izcirtumos, meža laucēs un sausās pļavās.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuLodvārpu grīslis ir daudzgadīgs, 15-35 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un pūslītim ir īss knābītis.
Augs ir blāvi zaļš un veido blīvu ceru. Lapas ir 0,2-0,3 cm šauras, mazliet īsākas nekā stublājs vai gandrīz stublāja garumā. Apakšējo lapu makstis ir sarkanīgas un šķeldrainas. Stublājs ir trīsšķautņains un parasti nedaudz izliekts. Stublāju galā ir viena, vālesveidīga, 0,4-1,2 cm gara vīrišķo ziedu vārpiņa. Sievišķo ziedu vārpiņas ir lodveidīgas, 2-5, sēdošas, blīvi satuvinātas tūlīt zem vīrišķās vārpiņas. Apakšējās vārpiņas seglapa ir nedaudz īsāka vai vienāda garuma ar ziedkopu. Augļa pūslīša segplēksne ir brūna, olveidīga, gals smails, vidū ar zaļu joslu. Pūslītis ir zaļš vai dzeltenzaļš, olveidīgs, apmatots. Knābītis ir īss, paugurveidīgs. Zied maijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «lodvārpu grīslis - Carex pilulifera L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-01.