Ložņu smilga
Ložņu smilga (latīņu: Agrostis stolonifera) ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā. Tā ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā, Ziemeļamerikā un Ziemeļāfrikā. Tās ietvaros nodala vairākas pasugas vai citus zemākus taksonus.[1]
| Ložņu smilga Agrostis stolonifera (L.) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Smilgas (Agrostis) |
| Suga | Ložņu smilga (Agrostis stolonifera) |
| Sinonīmi | |
|
- A. stolonizans Besser ex Schult. et Schult.f., incl. - A. straminea Hartm., syn. - A. stolonifera ssp. straminea (Hartm.) Tzvelev | |
 Ložņu smilga Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuLožņu smilga ir daudzgadīgs, 15—60 cm garš lakstaugs. Augs veido stīgojošus virszemes dzinumus, kas mezglos sakņojas un veido irdenu ceru. Sakneņu nav. Stiebrs pie pamata ir lauzīts, pacils, augšdaļā stāvs. Lapas plakanas, 0,3—0,7 cm platas, abpusēji raupjas. Lapas mēlīte smaila, 0,5—0,6 cm gara. Ziedu skara plaša, 5—20 cm gara, noziedējusi sakļaujas, zari raupji. Ziedu vārpiņas sīkas, ar vienu divdzimumu ziedu. Vārpiņas plēkšņu šķautne sīkdzeloņaina. Zieda plēksnes nevienāda garuma (ārējā daudz garāka). Akota nav vai tas ļoti īss, tikko manāms. Auglis ir sīks grauds. Zied no jūnija līdz augustam.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «ložņu smilga - Agrostis stolonifera L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-09-14.