Atvērt galveno izvēlni

Linda Marija Barosa (rumāņu: Linda Maria Baros, dzimusi 1981. gada 6. augustā) ir franču un rumāņu dzejniece, esejiste un tulkotāja. Prestižās Francijas Gijoma Apolinēra (Prix Apollinaire) prēmijas 2007. gada laureāte. Darbi tulkoti 25 valodās.

Linda Marija Barosa
Linda Maria Baros
Linda Marija Barosa
Personīgā informācija
Dzimusi 1981. gada 6. augustā (38 gadi)
Valsts karogs: Rumānija Bukareste, Rumānija
Dzīves vieta Parīze
Tautība francūziete, rumāniete
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece, esejiste, tulkotāja
Valoda franču valoda, rumāņu valoda
Slavenākie darbi Bārdasnažu asmeņu nams (dzeja)
Augstskola Sorbonnā, Parīze
Gijoms Apolinērs prēmija

BiogrāfijaLabot

Linda Marija Barosa ir dzimusi 1981. gadā Bukarestē. 2011. gadā Sorbonnas universitātē ieguva filoloģijas doktora grādu. Pašlaik dzīvo Parīzē Viņa dzejo rumāniski un franciski. Piecu krājumu autore, vada Bukarestes literāro žurnālu Versus/m, organizē festivālu Le Printemps des Poètes (Dzejnieku pavasaris, 55 pilsētās). Linda Marija Barosa ir atzītākā no jaunajiem Francijas dzejniekiem,[1] kuras darbi tulkoti teju 25 valodās, tostarp arī latviski.

BibliogrāfijaLabot

Lindas Marijas Barosas dzeja pirmo reizi tika publicēta 1988. gadā.

Dzejoļu krājumiLabot

  • L’Autoroute A4 et autres poèmes, Cheyne éditeur, Francija, 2009
  • La Maison en lames de rasoir (Bārdasnažu asmeņu nams), Cheyne Éditeur, Francija - tā 2007. gadā saņēmusi Gijoma Apolinēra prēmija [2]
  • Le Livre de signes et d’ombres, Cheyne Éditeur, Francija (2004) – Aicinājumu prēmija
  • Poemul cu cap de mistret (Le poème à tête de sanglier), Vinea, Bukareste (2003)
  • Amurgu-i departe, smulge-i rubanul !, Bukareste (2001)

Dzeja - tulkojumu latviešu valodāLabot

Eseju krājumiLabot

  • Passer en carène (franciski), Editura Muzeul Literaturii Române, Bukareste (2005)
  • Les Recrues de la damnation (franciski), Editura Muzeul Literaturii Române, Bukareste (2005)

CitātiLabot

Linda Marija Barosa - Par mīlestību un cianīdu (Bārdasnažu asmeņu nams, 2006) :

« Neielūdz mani pie sevis uz savu mansardu,

jo es atnākšu! Izraušu sev sirdi no krūtīm, apstrādāšu to ar zobiem un apbārstīšu ar sāli, kas izskalota no maniem asaru dziedzeriem, tad nometīšu to kā dzirnakmeni, lai salauž tavu liela un stilba kaulu – sīkās šķēpelēs! –, Lai iedzen dziļi krāsns mutē tavu amonjaka dvašu, uz visiem laikiem satraikšķījot plēsīgā zvēra galvu! »

Atsauces un piezīmesLabot

Ārējās saitesLabot