Lietuvas ģeogrāfija

Lietuva ir lielākā un apdzīvotākā no Baltijas valstīm. Lietuvas reljefs galvenokārt ir līdzens, augstienes izvietotas rietumos un austrumos, tomēr to augstums nepārsniedz 300 m virs jūras līmeņa. Lietuvas platība — 65,2 tūkst. km². Ezeru un purvu platība aizņem aptuveni 30% teritorijas.^{[nepieciešama atsauce]}

Lietuvas fizioģeogrāfiskā karte

Lietuvas ģeogrāfiskās koordinātas:

• Ziemeļos — 56°27' ziemeļu platums (uz ziemeļrietumiem no Asparišķu ciema, Biržu rajonā);
• Dienvidos — 53°54' ziemeļu platums (uz dienvidaustrumiem no Kabeļu ciema, Varēnas rajonā);
• Rietumos — 20°56' austrumu garums (uz dienvidrietumiem no Nidas, Neringas pašvaldībā);
• Austrumos — 26°51' austrumu garums (uz dienvidaustrumiem no Vosiūnu ciema, Ignalinas rajonā).

Lietuva atrodas ģeogrāfiskajā Eiropas centrā, to 1990. gadā noteica Francijas ģeogrāfijas institūtā Parīzē. Tas ir — 54°54' ziemeļu platums un 25°19' austrumu garums. Eiropas centrs atrodas 26 km uz ziemeļiem no Viļņas, pie Viļņas—Molētu šosejas. Ģeogrāfiskais Lietuvas centrs atrodas netālu no Ķēdaiņiem. Šī punkta koordinātas ir — 55°10' ziemeļu platums un 23°39' austrumu garums.

Augstākie Lietuvas kalni

1. Aukštojs — 293,84 m;
2. Jozapine — 293,6 m;
3. Kropīne — 293,4 m;
4. Nevaišu kalns — 288,9 m.

Garākās upes:

Upe	Garums (km)	Garums Lietuvā (km)
Nemuna	937	475
Nere	510	234
Venta	346	161
Šešupe	298	209
Mūsa	284	146

Lielākie ezeri:

• Drūkšu ezers — 4479,0 ha
• Disnas ezers — 2439,4 ha
• Dusjas ezers — 2334,2 ha
• Sartu ezers — 1331,6 ha
• Lodis — 1320,0 ha

(Vištītis — 1792,0 ha — atrodas uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu)

Lielākie purvi (km²)

• Žuvinto palios — 68,5
• Čepkelių raistas — 58,6
• Didysis tyrulis — 47,2
• Baltosios Vokės pelkė — 40,1
• Praviršulio tyrulis — 36,4

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme lielākoties ir smilšaina un mālaina. Galvenie dabas resursi — smilts, māls, grants, arī ~1,6 miljoni m³ naftas, dienvidaustrumu apvidū — dzelzs rūda un granīts.

Klimats — mērens, no jūriskā pārejošs uz kontinentālu, mitrs gan ziemā, gan vasarā. Zemākais punkts — Nemunas deltā, pie Kaļiņingradas robežas (—1,3 m), augstākais — Augstais kalns (293,84 m) Medininku augstienē.

Klimats

Lietuvā valda mērenais klimats, pakāpeniski pārejot no jūras uz kontinentālo.

Ziemas ir nepastāvīgas, ar biežiem atkušņiem. Debesis bieži sedz mākoņi, snieg sniegs, ir slapjš sniegs, pie jūras bieži līst. Vidējā gaisa temperatūra svārstās no -3 °C piejūras reģionos līdz -6 °C austrumu apvidos. Dažkārt novērojamas spēcīgas vētras ar stipru vēju, bieži plosās sniegputenis, mēdz būt kailsals, kā arī slapjdraņķis.

Pavasaris Lietuvā ir nepastāvīgs, bieži ir apmācies, bet skaidrās dienās temperatūra arvien pieaug, un maijs nereti ir pats skaidrākais gada mēnesis. Aprīlī bieži snieg, bet maijā mēdz būt arī lietus ar pērkona negaisu, Maija sākumā ir bijis arī slapjdraņķis.

Vasara Lietuvā vidēji silta. Karstu un sausu gaisu nomaina lietains un vēss laiks. 2006. gada jūlija mēnesī gandrīz nepārtraukti valdīja karsts un sauss laiks.

Rudenī bieži ir apmācies, vējains un lietains laiks, īpaši pie jūras.

2005. gadā vidējā gaisa temperatūra bija no +6,1 līdz +8,3 °C.

Klimatiskie rādītāji
Vidējā gaisa temperatūra, °C
Janvāris
Gads	Klaipēda	Laukuva	Ķībarti	Panevēža	Utena	Varēna	Viļņa
2000	0,4	-2,3	-1,8	-2,6	3	-3,2	-3,4
2001	0,4	-1,5	-0,8	-0,8	-1,2	-1,1	-1,8
2002	1,1	-1,4	-0,8	-1,7	-2,3	-1,8	-2,5
2003	-3,2	-5,4	-4,3	-5,3	-5,5	-5,5	-5,9
2004	-5,2	-7,5	-7,1	-7,3	-7,6	-7,3	-7,7
2005	1,6	-0,8	0,5	-0,5	-0,8	-0,4	-0,9
Jūlijs
2000	16,2	15,2	16,2	16,4	15,9	16	15,8
2001	20,1	19,8	20,8	20,9	21,1	21	20,8
2002	19,6	18,3	20,1	20,3	20,2	20,6	20,8
2003	19,9	19,3	20,3	20,6	19,7	19,8	19,7
2004	16,7	15,2	16,7	16,8	16,7	16,5	16,7
2005	19,3	18	18,8	19,1	18,4	18,6	19,1
Gada temperatūra
2000	9	7,5	8,6	8,1	7,7	8	7,8
2001	7,9	6,5	7,5	7,1	6,8	7	6,6
2002	8,7	7,1	8,3	7,7	7,2	7,5	7,6
2003	7,9	6,2	7,4	6,9	6,4	6,6	6,5
2004	7,9	6	7,5	6,8	6,5	6,7	6,5
2005	7,9	6,2	7,4	6,9	6,5	6,7	6,7
Nokrišņi pa gadiem, mm
2000	587	701	462	640	805	685	694
2001	851	945	656	739	773	734	728
2002	646	726	558	509	598	761	618
2003	728	613	551	523	655	668	646
2004	661	865	651	624	778	682	719
2005	752	642	649	527	701	861	783
Vidējais sniega segas biezums, cm
2000	7	4	3	9	16	15	14
2001	21	39	14	22	35	24	29
2002	13	29	13	16	31	21	17
2003	—	13	13	20	21	19	18
2004	11	16	21	25	29	29	37
2005	9	31	28	26	37	35	26
Lielākais augsnes sasaluma dziļums, cm
2000	—	—	10	22	14	23	28
2001	—	—	32	30	24	50	44
2002	—	—	31	42	55	58	62
2003	—	—	47	55	68	73	94
2004	—	—	30	23	11	29	29
2005	—	—	20	27	19	16	36

Piezīmes:

• Līdz 2000. g. vidējais sniega segas biezums un lielākais augsnes sasaluma dziļums pie Klaipēdas bija novērots Vēžaičos.
• Likvidējot agrometeoroloģiskos novērojumus, augsnes sasaluma dziļums no 2000. g. tiek mērīts meteoroloģisko staciju tuvumā.

Aizsargājamās teritorijas

Lietuvā aizsargājamo teritoriju platība ir 9988 km², kas sastāda 15,3% no Lietuvas kopplatības.

Aizsargājamo teritoriju struktūra un platība:

• 188 777 ha — Biosfēras poligoni
• 177 994 ha — Liegumi
• 436 922 ha — Reģionālie parki
• 156 946 ha — Nacionālie parki
• 37 250 ha — Rezervāti