Lielā pagānu armija (senangļu: mycelium heahen here) bija dāņu vikingu armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja Anglijas austrumu daļu.

Lielās pagānu armijas karagājieni (865–878).

Vikingu laiku sākumā 845. gadā sākās vikingu sirojumi Rietumfranku valstī, viņi pa Sēnas upi uzbruka Parīzei un nostiprinājās Normandijas reģionā. 865. gada beigās liels vikingu karaspēks izcēlās Lielbritānijas austrumu krastā un ierīkoja apmetnes. 866. gadā viņi iekaroja Nortambrijas, 870. gadā Austrumanglijas, 874. gadā Mersijas ķēniņvalsti.

Halfdans devās uz ziemeļiem, lai karotu ar piktiem, savukārt Gutrums kļuva par karaspēka pavēlnieku dienvidos. 876. gadā vikingi sakāva Veseksas armiju, bet 878. gada maijā zaudēja Edingtonas kaujā pret Alfrēdu Lielo un noslēdza miera līgumu. Anglijā palikušie vikingi nodibināja Jorkas (Jorvīkas) ķēniņvalsti un valdīja tur līdz 950. gadam.