Lielā krastkaņepe

Lielā krastkaņepe (Eupatorium cannabinum) ir daudzgadīgs, 50-150 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

Lielā krastkaņepe Eupatorium cannabinum (L.)
Lielā krastkaņepe (Eupatorium cannabinum)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Asteru rinda (Asterales)
Dzimta	Kurvjziežu dzimta (Asteraceae)
Ģints	Krastkaņepes (Eupatorium)
Suga	Lielā krastkaņepe (E. cannabinum)
Lielā krastkaņepe Vikikrātuvē

Suga ir izplatīta Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Latvijā diezgan bieži visā teritorijā. Parasti veido blīvas, nelielas grupas (retāk lielas audzes) upju krastos, palieņu pļavās, gravās, krūmainās pļavās, meža laucēs un mitros izcirtumos.

Saknenis mezglains, slīps. Stumbrs stāvs, vienkāršs vai ar nedaudziem zariem, ar īsiem, vienkāršiem matiņiem; lapas plātne dziļi staraini dalīta pa lielākai daļai 3-5 lancetiskās, smailās daļās, garums apmēram 15 cm; stumbra augšdaļā lapas nereti veselas, iegareni lancetiskas, lapu mala parupji zāģzobaina. Zied no jūlija līdz septembrim. Kurvīši mazi, ar 4-6 ziediem, parasti daudzi vienkopus blīvās, vairogveida skarās. Vīkala lapas nedaudzas, nevienādas, iegarenas, strupas, ar šauru, plēvainu apmali, kailas vai arī ārējās ar matiņiem, jumstiņveidīgi 2-3 rindās. Kurvīša galotne kaila. Kauss kausmatiņu apmales veidā, kausmatiņi vienkārši, mazliet raupji, vienā rindā. Visi ziedi stobrziedi, divdzimumu, vainags netīri rožains, purpursārts vai brūngani sārts, vai arī gandrīz balts, ar 5 zobiņiem. Putekšņlapas 5. Drīksna divžuburaina, sniedzas tālu ārpus zieda. Auglis - piecšķautņains sēklenis, īsāks nekā kausmatiņi, ar kāpurveida dziedzeriem.

Tautas medicīnā lakstus lieto kā caurejas, vemšanas, diurētisku un sviedrēšanas līdzekli, saaukstēšanās slimību, aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanai. Ārīgi lieto strutojošu brūču un augoņu dziedēšanai. Lieto arī homeopātijā. Augs ir indīgs.