Dammes muižas
Koordinātas: 56°57′48.6″N 24°1′12.1″E / 56.963500°N 24.020028°E Dammes muiža (vācu: Dammenhof) bija Rīgas patrimonālā apgabala muižiņa tagadējā Imantas apkaimē Pārdaugavā. Pēc 1789. gada tā bija sadalīta Lielajā Dammes muižā (Großdammenhof), kas atradās pie mūsdienu Slokas un Kleistu ielu krustojuma, un Mazajā Dammes muižā (Kleindammenhof), kas atradās pie mūsdienu Slokas ielas un Kurzemes prospekta rietumu daļas krustojuma Dammes ielas rajonā (iela nosaukta muižas vārdā). Līdz mūsdienām abu muižu ēkas nav saglabājušās.
Vēsture
labot šo sadaļuPirmo reizi pieminēta 1681. gadā Zviedru Vidzemes laikā kā Dames muiža (Damen hoff).[1] Vēlāk dēvēta arī par Tames muižu (Tamenhof). 18. gadsimta sākumā tās īpašnieks bija Rīgas birģermeistars Ādams Švarcs (Adam Hinrich Schwartz, 1678-1762),[2] 1782. gadā fon Bekmans. 1789. gadā muižu sadalīja, izveidojot Mazo Dammes muižu.[3] Sākotnējo muižu sāka dēvēt par Lielo Dammes muižu.
1823. gadā Dammes muižas tika ieķīlātas augstākās tiesas advokātam Fannštīlam (Pfannstiel), kurš tās tālāk ieķīlāja savam nomniekam Andrejam Kristapam Dumpim. 1838.-1854. gadā Lielās Dammes muižas īpašnieks bija Juris (Georgs) Dumpis, viens no tā laika Rīgas bagātākajiem latviešiem.[4] 1865. gadā Mazās Dammes muižas īpašnieks bija Aleksandrs Freimanis, bet Lielā Dammes muiža no 1902. gada piederēja Rihteru ģimenei.
Abu muižu zemes tika sadalītas gruntsgabalos un iznomātas, 1924. gadā tās iekļāva Rīgas pilsētas robežās.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Baltisches historisches Ortslexikon. Teil 2. Lettland: (Südlivland und Kurland). Köln/Weien: Böhlau Verlag GmbH & Cie, 1990. — 106 lpp.
- ↑ Baltisches Biographisches Lexikon digital[novecojusi saite]
- ↑ Veitners K., 1996. Pārdaugavas muižu vēsturiskā attīstība 1750. g. — 1850. g. LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura darbs, vad. Doc. J. Štrauhmanis: — Rīga, 40. lpp.
- ↑ citariga.lv
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |