Liektā ciņusmilga
Liektā ciņusmilga (latīņu: Deschampsia flexuosa) ir graudzāļu dzimtas suga, kura ir ļoti plaši sastopama Eirāzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Suga nereti ir sastopama visā Latvijas teritorijā, biežāk valsts rietumdaļā, kur dažāda lieluma grupas aug sausās pļavās, mežmalās un sausos priežu mežos.[1]
| Liektā ciņusmilga Deschampsia flexuosa ((L.) Nees) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Ciņusmilgas (Deschampsia) |
| Suga | Liektā ciņusmilga (Deschampsia flexuosa) |
| Sinonīmi | |
|
- Lerchenfeldia flexuosa (L.) Schur; - Avenella flexuosa (L.) Parl. | |
 Liektā ciņusmilga Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuLiektā ciņusmilga ir daudzgadīgs, 25—70 cm garš lakstaugs, kurš veido skraju ceru. Stiebrs ir stāvs, kails, parasti ar sarkanīgu nokrāsu, mazliet raupjš zem ziedkopas. Lapas ir sarveidīgas, mīkstas, ierotījušās. Lapas maksts ir kaila un vaļēja. Mēlīte ir īsa un strupa. Ziedi ir izvietoti plašā skarā stiebra galā. Zari ir raupji, tievi, vārpiņu kātiņi izlocīti vai uz zara gandrīz sirpjveidīgi. Ziedu skarai ir spoži sarkanīgi brūna vai sarkanīgi violeta nokrāsa. Vārpiņas ir šauras, 0,3—0,6 cm garas, ziedkopā tuvu cita pie citas. Katrā vārpiņā 2 ziedi. Vārpiņas plēksnes aptuveni vārpiņas garumā, nevienādas, ārpusē, īpaši pamata tuvumā, sarkanīgi brūnas vai violetas. Zieda plēksnes pie pamata ir apmatotas, to gals ir zobains. Ārējā zieda plēksne ir ar lauzītu un spirālisku, 0,3—0,4 cm garu akotu, kas nedaudz pārsniedz vārpiņas garumu. Auglis ir sīks grauds. Zied jūnijā un jūlijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «liektā ciņusmilga - Deschampsia flexuosa (L.) Nees - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-11-25.