Lesbiete

Lesbiete ir homoseksuāla sieviete, kuru emocionāli, romantiski un/vai seksuāli piesaista citas sievietes.

The Victory of Faith (1891), Saint George Hare

Termina izcelsme

Sapfo no Lesbas deva terminam “lesbiete” nozīmi, kas apzīmē erotisku tieksmi starp sievietēm

Apzīmējums cēlies no grieķu salas Lesbas (Egejas jūras austrumos), kur 6. gadsimtā p.m.ē. dzīvoja sengrieķu dzejniece Sapfo, kura savā lirikā apdzejoja mīlestību sieviešu vidū. Līdzīgi daudziem jēdzieniem no seksuālās jomas, arī šim jēdzienam sākotnēji bija nievājoša nozīme.

Tikai ar pilsoniskās kustības aizsākumiem 20. gadsimta 60. gadu beigās un 70. gados apzīmējums “lesbiete” kļuva par emancipācijas pašapzīmējumu homoseksuālo sieviešu vidū.

Vēsture

Senajā Grieķijā un Romā sieviešu viendzimuma attiecības tika retāk pieminētas nekā vīriešu homoseksualitāte.

Kristīgās baznīcas dominējošā ietekme Eiropā viduslaikos veicināja homoseksualitātes nosodīšanu, un par sieviešu viendzimuma attiecībām tika runāts maz. Tomēr dažos dokumentos minēti gadījumi, kad sievietes tikušas sodītas par “neparastiem” dzīvesveidiem. Renesanses laikmetā dažās kultūrās parādījās erotiskas sieviešu attiecību mākslinieciskās reprezentācijas, taču tās bieži tika attēlotas vīriešu skatījuma perspektīvā.

Ar modernitātes attīstību sabiedrībā sāka veidoties jauni priekšstati par seksualitāti. 19. gadsimtā Eiropā un ASV sāka parādīties sieviešu pāri, kas dzīvoja kopā, tostarp tā sauktās “Bostonas laulības” ASV, kurās sievietes uzturēja romantiskas un intelektuālas attiecības.

20. gadsimta sākumā radās pirmās publiskās diskusijas par sieviešu homoseksualitāti. Rakstnieces, piemēram, Radclyffe Hall, ar savu romānu The Well of Loneliness (1928) centās pievērst uzmanību lesbiešu identitātei, taču darbs tika cenzēts. Veimāras Republikā (1919—1933) Berlīne bija viena no pirmajām vietām pasaulē, kur eksistēja atklāta lesbiešu kultūra ar klubiem un preses izdevumiem.

Pēc Otrā pasaules kara konservatīvisms pieauga, un homoseksuālisms tika kriminalizēts daudzās valstīs. Tomēr 20. gadsimta 60. un 70. gados, pateicoties seksuālajai revolūcijai un feministiskajām kustībām, lesbiešu tiesības sāka tikt atzītas un apspriestas plašāk. Feministes, piemēram, Audre Lorde un Adrienne Rich, popularizēja idejas par lesbiešu redzamību un atbrīvošanos no patriarhālajiem dzimumu standartiem.

Lesbiešu simbols

21. gadsimts nesis ievērojamu progresu lesbiešu tiesībās, īpaši Rietumu pasaulē. Daudzas valstis ir legalizējušas viendzimuma laulības, un lesbiešu redzamība kino, literatūrā un politikā ir ievērojami pieaugusi. Tādas sabiedrībā zināmas sievietes kā Elena Didženeresa, Džodija Fostere kļuvušas par simboliem, demonstrējot, kā atklāta identitātes izpausme var ietekmēt kultūras un sociālās normas.

Mākslā

1928. gadā Radclyffe Hall romāns The Well of Loneliness kļuva par vienu no pirmajiem angļu valodā publicētajiem darbiem, kas tieši attēloja lesbiešu attiecības, lai gan tas tika cenzēts un aizliegts.

Daudzas filmas, grāmatas un mākslas darbi ir veltīti lesbiešu pieredzei, piemēram, filma Carol un grāmata The Price of Salt.

Politikā

Lesbietes ir daļa no LGBTQ+ kopienas, kas cīnās par vienlīdzību un tiesībām dažādās pasaules valstīs.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lesbiete.