Neitans Leopolds (angļu: Nathan Freudenthal Leopold, Jr.; 1904. gada 19. novembris — 1971. gada 21. augusts)[1] un Ričards Lēbs (angļu: Richard Albert Loeb; 1905. gada 11. jūnijs — 1936. gada 28. janvāris), labāk pazīstami kā Leopolds un Lēbs, bija divi turīgi Čikāgas Universitātes studenti (studēja tieslietas), kas 1924. gadā Čikāgā nolaupīja un nogalināja 14 gadus veco Robertu "Bobiju" Frenksu (Robert "Bobby" Franks).[2]
Nogalināt Frenksu viņus motivēja vēlme paveikt perfektu noziegumu. Leopolds un Lēbs sevi uzskatīja par Frīdriha Nīčes "pārcilvēkiem" (Übermenschen), kas varētu paveikt "perfektu noziegumu" (šajā gadījumā — nolaupīšana un slepkavība).[3]
Frenkss tika nolaupīts 1924. gada 21. maijā Čikāgas dienvidos īrētā automašīnā. Lēbs, kas bija nežēlīgākais no abiem, iesita puikam pa galvu ar kaltu, viņš nomira dažu minūšu laikā. Viņi daļēji apglabāja Frenksu dzelzceļa caurtekā un pēc tam ar telefona un zīmīšu palīdzību pieprasīja 10 000 US$ lielu izpirkuma maksu no zēna turīgajiem vecākiem. Ķermeni vēlāk atrada, un vairākas norādes, tai skaitā Leopolda atstātās brilles caurulē, norādīja policijai, ka noziegumu paveikuši Leopolds un Lēbs. Viņi ātri atzinās noziegumā.
Tiesā abus aizstāvēja advokāts Klerenss Darova, kas nodrošināja viņiem mūža ieslodzījumu (par slepkavību) nāvessoda vietā, vēl viņiem tika piespriesti 99 gadi cietumā par nolaupīšanu. Lēbu 1936. gada janvārī nogalināja cietuma biedrs, bet Leopolds nomira 1971. gada augustā no sirdstriekas.
