Leifs Eriksons

Leifs Eriksons (Leifr Eiríksson, 970 — 1020) bija islandiešu atklājējs un pirmais zināmais eiropietis, kurš atklāja Ziemeļameriku, precīzāk, tās ziemeļaustrumu piekrastes daļu — Ņūfaundlendas salu, Labradoras pussalu un Bafina salu mūsdienu Kanādā.

Leifs Eriksons Leifr Eiríksson Piemineklis Leifam Eriksonam Personīgā informācija Dzimis apmēram 970. gadā iespējams, Islandē Miris apmēram 1020. gadā iespējams, Grenlandē Dzīves vieta Grenlande Tautība islandietis Nodarbošanās Jūrasbraucējs, vikings. Vecāki Ēriks Rudais (tēvs), Torshilde (māte) Brāļi Torvalds, Torsteins Māsas Fredisa Dzīvesbiedre Torguna Bērni Torgils, Torkels

Dzīvesgājums

Mūsdienās uzskata, ka Leifs ir dzimis ap 970. gadu Islandē. Viņš bija Ērika Rudā (Eiríkr Rauði) — cilvēka, kas bija ārpus likuma Norvēģijā un Islandē, otrais dēls. Leifa māte bija Torshilde (Þjóðhildr). Grenlandē, kurai viņš pats ir devis nosaukumu, Ēriks bija dibinājis divas normaņu kolonijas — Rietumu apmetni un Austrumu apmetni. Cik ir zināms, Leifam bija divi brāļi, Torvalds un Torsteins, kā arī māsa Freidisa (Freydís Eiríksdóttir). Leifs apprecēja sievieti vārdā Torguna (Þórgunnr) un viņiem bija viens dēls — Torgils Leifsons (Þorgill Leifsson).

Esot Norvēģijā, Leifs tāpat, kā daudzi normaņi tajā laikā pieņēma kristietību. Uz Norvēģiju viņš devās kalpot norvēģu karalim Olafam Trigvasonam. Kad Leifs atgriezās Grenlandē, viņš no Bjarni Herjolfsena nopirka kuģi, lai dotos ekspedīcijā uz zemi, kuru Bjarni bija atklājis — šodien šī zeme ir zināma kā Ziemeļamerikas kontinents. Sāgā "Par grenlandiešiem" ir stāstīts, ka Leifs burāja pa Bjarni veikto riņķveida maršrutu ap 1000. gadu, tikai pretējā virzienā. Pirmā zeme, kuru viņš sasniedza, bija klāta guļošām akmens plātnēm (sensk. Hellur), tāpēc viņš to nosauca par Hellulandi, mūsdienās šo salu sauc par Bafina salu. Nākamā zeme, līdz kurai viņš nokļuva, bija ar kokiem apaugusi zemiene ar baltu smilšu kāpām klātu piekrasti. To viņš nosauca par Marklandi (t. i. Mežu zemi), tagad pazīstamu kā Labradoras pussalu.

Vikingu apmetnes vieta Lansomedouzā, Ņūfaundlendā

Kad Leifs un viņa biedri atstāja Marklandi un uzgāja nākamo zemi, viņi šeit izveidoja apmetni, uzceļot te dažas mājas. Šeit bija laba zeme, maigs klimats, daudz zivju upēs un ziema nebija auksta. Šajā vietā viņi pārlaida ziemu. Sāgas stāsta, ka viens no Leifa vīriem, Tirkīrs, iespējams ka vācietis, atrada vīnogas un tāpēc šo zemi Leifs nosauca par Vinlandi.

Atgriežoties no ceļojuma, pie Islandes krastiem Leifs izglāba vikingu vārdā Torīrs un viņa biedrus — tā Leifs izpelnījās iesauku "Leifs Laimīgais" (Leifr hinn heppni).

Leifs pēc tam ceļojumos uz Vinlandi vairs nedevās, jo viņam pēc tēva nāves vajadzēja pārņemt vadību kolonijā

Par Leifa nāvi nekas nav zināms, tikai tas, ka 1025. gadā vēl viens viņa dēls — Torkels pārņēma viņa koloniju Grenlandē

Pēc atklājumiem dāņu arheologa Helges Ingsteda vadītajos izrakumos 1950.-1960. gados ir pieņemts uzskatīt, ka Leifa un viņa biedru apmetne Vinlandē ir atradusies mūsdienu Ņūfaundlendas ciemata — Lansomedouzas (L’Anse aux Meadows) apkaimē.

1949. gada 9. oktobrī pie Minesotas štata municipalitātes Senpolas pilsētā Leifam Eiriksonam tika uzstādīts piemineklis.