Glečera mēle
Glečera mēle ir garš un šaurs peldošs šļūdoņa turpinājums jūrā, ezerā vai okeānā. Parasti veidojas kontinentālo ledāju šļūdoņiem strauji noplūstot jūrā vai okeānā. Veido diezgan stabilu ledus masu, kas spēj saglabāt savu formu vairākas desmitgades.
Izteiktākās ledāju mēles veidojas Antarktīdas piekrastē. Ievērojamākās no tām ir Drigalska ledus mēle (70—100 km gara un 14—24 km plata), Merca glečera mēle (līdz 130 km gara un ~35 km plata) un Tveitsa glečera mēle.
No ledāju mēlēm periodiski atdalās gigantiski galdveida aisbergi. 2010. gada februārī no Merca glečera mēles atdalījas apmēram puse no tā masas — 78 km garš un 33—39 km plats aisbergs. Atdalīšanos izraisīja sadursme ar citu aisbergu — no Rosa šelfa ledāja 1987. gadā atdalījušos 97 km garo un 30 km plato aisbergu B-9B.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Antarctic Climate and Ecosystems Cooperative Research Centre report». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 25. februārī. Skatīts: 2011. gada 25. februārī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- «Erebus Ice Tongue». NASA Earth Observatory. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-10-01. Skatīts: 2006-05-19. Arhivēts 2006-10-01 Wayback Machine vietnē.
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |