Lazareva (polārstacija)

Šis raksts ir par polārstaciju. Par citām jēdziena Lazareva nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Lazareva (krievu: Cтанция Лазарев) bija PSRS polārstacija Antarktīdā. Izvietota uz Lazareva šelfa ledāja tā rietumu malā un bija vienīgā uz šelfa ledāja ierīkotā pastāvīgā padomju polārstacija. Ierīkota 4. padomju antarktiskās ekspedīcijas gaitā, atvērta 1959. gada 10. martā un nosaukta par godu vienam no Antarktīdas pirmatklājējiem Mihailam Lazarevam.

Lazareva
Cтанция Лазарев
Lazareva
Valsts piederība	PSRS
Koordinātas:	69°58′0″S 12°55′0″E
Novietojums	Princeses Astridas krasts
Stacijas tips	vissezonas
Atvērta	1959. g.
Slēgta	1961. g.
Personāls ziemā	7-11
Augstums v.j.l.	24 m
Vidējā gada t°	-16 °C
Maksimālā t°	2,5 °C
Minimālā t°	-46 °C

Stacija ierīkota 1,3 km no ledāja malas. Šelfa ledāja biezums stacijas rajonā ir ap 140 m un tas pārvietoja rietumu virzienā ar ātrumu 70 m/a^-1. Gada vidējā gaisa temperatūra -16 °C, vidējais vēja ātrums — 9 m/s. Polārā nakts ilgst no 24. maija līdz 19. jūlijam.

Stacija kalpoja par bāzes vietu PSRS pētījumiem Karalienes Modas Zemē, kā arī šeit tika īstenotas patstāvīgas novērojumu programmas meteoroloģijā, aeroloģijā, aktinometrijā, glacioloģijā, ģeomorfoloģijā un okeanoloģijā. Pirmajā sezonā stacijā ziemoja 7 cilvēki, otrajā — 11.

Par galveno draudu stacijas pastāvēšanai tika uzskatīts šelfa ledāja aplūšanas apdraudējums, tādēļ 9 km no galvenās stacijas tika ierīkota avārijas nometne ar elektrostaciju, radiostaciju un degvielas un pārtikas krājumiem. Tomēr par galveno apgrūtinājumu kļuva intensīvie nokrišņi, kuru rezultātā jau otrajā sezonā stacija bija ieputinātu vairākus metrus biezā sniega slānī.

1961. gada 26. februārī stacija tika slēgta un viss aprīkojums pārcelts uz jauno, 100 km uz dienvidiem Širmahera oāzē ierīkoto Novolazarevskas staciju. 1980. gados Lazarevas stacija tika apsekota un tās būves vēl bija veselas un sasniedzamas.