Lauvtīģeris
Lauvtīģeris jeb līģeris ir lauvas tēviņa un tīģerienes mazulis-hibrīds. Pretstats, kad sapārojas lauvene ar tīģeri, tiek saukts par tīģerlauvu.[1] Gan lauvtīģeri, gan tīģerlauvas sastopamas tikai zoodārzos, tomēr pirmie daudz biežāk nekā otrie, jo lauvtīģeri ir daudz lielāki, iespaidīgāki un izrādīšanai apmeklētājiem daudz atraktīvāki, kā arī lauvas daudz labprātāk sapārojas ar tīģerienēm, nekā tīģeri ar lauvenēm.[2]
| Lauvtīģeris Panthera leo♂ × Panthera tigris♀ | |
|---|---|
 Mātīte un tēviņš | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Kaķu dzimta (Felidae) |
| Apakšdzimta | Panteru apakšdzimta (Pantherinae) |
| Ģints | Panteras (Panthera) |
| Suga | Lauvtīģeris (P. leo♂ × P. tigris♀) |
 Lauvtīģeris Vikikrātuvē | |
Hibrīdi pārmanto abu sugu raksturīgās īpašības, tāpēc lauvtīģeriem var būt veselības vai uzvedības problēmas abu sugu gēnu sajaukšanās dēļ, tie praktiski nevar izdzīvot savvaļā.[3] Dzīvnieki nav sastopami savvaļā arī tādēļ, ka lauvu un tīģeru izplatības areāli mūsdienās nepārklājas. Pagātnē, kad Āzijas lauvas izplatība pārklājās ar Bengālijas tīģera izplatību, iespējams, šādi gadījumi ir bijuši, par ko liecina vietējo leģendas par milzīgajiem lauvtīģeriem.[4][5] Tomēr tas nevarēja notikt pārāk bieži, jo abu sugu pārstāvju raksturs, uzvedība un ieradumi ir ļoti atšķirīgi.[6]
Hibrīdu audzēšanas vēsture
labot šo sadaļu
Lauvtīģeru audzēšanai ir sena vēsture, bet visdziļākās tradīcijas un pieredze šo plēsēju hibridizēšanā ir Indijā. Zoodārzos hibrīdi 19. gadsimtā kļuva populāri visā pasaulē. Vissenākais datētais gadījums bijis 1788. gadā. Mūsdienās zoodārzi kopumā ir mainījuši savu attieksmi pret hibridizēšanu, to neatbalstot un neveicinot. Arī Indijas valdība 1985. gadā ir aizliegusi iegūt un audzināt plēsēju hibrīdus.[2]
Mūsdienās joprojām dažos zoodārzos tiek audzēti lauvu un tīģeru hibrīdi, tādējādi piesaistot lielāku apmeklētāju skaitu. Sabiedrībai šie zoodārzi aizbildinās, ka tādējādi viņi saglabā retu plēsēju sugu. Tomēr jāatzīmē, ka tā nav dabiski veidojusies suga, savvaļā tāda neeksistē, un nevar aizsargāt un saglabāt to, kā nav.[5] Turklāt tīģerienei ir ļoti grūti piedzemdēt milzīgos mazuļus, bieži dzemdībās tā aiziet bojā. Hibrīdu DNS ir nepilnīga, daudzi mazuļi dzimst nedzīvi vai ar dažādām iedzimtām kaitēm.[5][6]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Lauvtīģeris ir vislielākais mūsdienās dzīvojošais kaķu dzimtas plēsējs.[4][5] Tēviņš sasniedz 3—3,66 m garumu, un tā masa ir līdz 470—550 kg,[2][5] pārsniedzot Amūras tīģera lielumu (liels savvaļas Amūras tīģeris ir lielāks par jebkuru savvaļas lauvu).[7] Mātītes ir mazākas par tēviņiem, bet arī tās ir liela auguma plēsēji, sasniedzot apmēram 3 m garumu un 320 kg masu.
Gandrīz lauvtīģera augumā ir arī lauvas tēviņa un tīģerlauvas mātītes hibrīds jeb lauvtīģerlauva, kura lielākais īpatnis ir bijis 363 kg smags.[8] Otrās paaudzes hibrīdi kopumā ir ļoti reti sastopami. Lauvtīģera lielumā apmēram bijis arī aizvēsturiskais Amerikas lauva. Bieži nepamatoti tiek apgalvots, ka lauvtīģeris aug visu mūžu, tomēr, lai arī šie hibrīdi pilnu augumu sasniedz vēlāk, nekā savvaļas plēsēji, tomēr apmēram 6 gadu vecumā tas pārtrauc augt.
Lauvtīģera kažoks ir svītrains, nedaudz atgādinot tīģera matojumu. Reizēm svītru vietā ir plankumi un raibumi, kas atgādina maza lauvēna raibumus. Kažoka pamatkrāsa ir smilšu brūna, bet svītras un raibumi tumšāk brūni, rudi vai gandrīz melni. Pavēdere gaiša, gandrīz balta. Lauvtīģera tēviņa krēpes ir mazākas nekā lauvam, reizēm gandrīz nemanāmas. [2]
Lauvtīģera spēja skriet
labot šo sadaļuNeskatoties uz milzīgo, smago augumu, lauvtīģeris ir ļoti veikls un īsā distancē spēj pārsniegt ātrumu 80 km/h.[5][9] Tas skrien ātrāk gan par lauvu, gan tīģeri.[9] Lauvtīģeris ierindojas starp pasaules ātrākajiem dzīvniekiem. Par to ātrāk pārvietojas tikai daži dzīvnieki pasaulē, putnus un zivis ieskaitot. No kaķveidīgajiem plēsējiem tikai gepards skrien ātrāk, bet servala un lauvtīģera ātrums ir vienāds.[10]
Uzvedība
labot šo sadaļu
Lai arī lauvtīģerim piemīt gan lauvas, gan tīģera īpašības, tomēr kopumā vairāk kopīgo iezīmju tam ir ar lauvu.[5] Līdzīgi kā tīģerim, lauvtīģerim patīk peldēt, toties lauvam ūdens nepatīk. Tas spēj izdot rēcienus tādus pašus kā lauva un kā tīģeris, tos spējot pat sapludināt kopā vienā rēcienā.[2][5] Līdzīgi kā lauva, lauvtīģeris ir ļoti sabiedrisks plēsējs un indivīdi viens ar otru sadarbojas.[6]
Spēja vairoties
labot šo sadaļuIlgu laiku uzskatīja, ka lauvtīģeri ir sterili, tomēr atklājās, ka vienmēr neauglīgi ir tikai tēviņi, bet mātītes reizēm ir vairoties spējīgas un spēj radīt pēcnācējus gan ar lauvu, gan tīģeru tēviņiem.[2][6] Lauvtīģerim ir salīdzinoši vāja veselība, tas bieži saslimst ar vēzi, un tā dzīves ilgums ir īsāks nekā savvaļas plēsējiem. Turklāt tas bieži nomirst jau mazuļa vecumā.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Taivānā piedzimuši hibrīddzīvnieki līģeri Arhivēts 2010. gada 20. augustā, Wayback Machine vietnē. (latviski)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Liger (Lion x Tigress)
- ↑ Taivānā piedzimst līģeri - tīģermātes un lauvas mazuļi Arhivēts 2010. gada 20. augustā, Wayback Machine vietnē. (latviski)
- ↑ 4,0 4,1 Liger cubs nursed by dog in China's Xixiakou Zoo
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 5,8 «Ligers: Info and Facts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 24. martā.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 "Liliger" Born in Russia No Boon for Big Cats
- ↑ Vratislav Mazák: Der Tiger. Westarp Wissenschaften; Auflage: 5 (April 2004), unveränd. Aufl. von 1983 ISBN 3-89432-759-6
- ↑ Genetics: Tigon
- ↑ 9,0 9,1 Speed of the Ligers
- ↑ The fastest animals Top 10. Animals speed
Ārējās saites
labot šo sadaļu- 10 visneticamākie hibrīdi dzīvnieku pasaulē Arhivēts 2011. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- Description of ligers at Lairweb.org.nz
- Largest living cat
- Liger Hercules Speed - 60 Miles Per Hour Arhivēts 2017. gada 5. maijā, Wayback Machine vietnē.
- Liger – die größten Raubkatzen der Welt