Lauka zemzālīte
Lauka zemzālīte (latīņu: Luzula campestris) ir doņu dzimtas suga. Tā ir plaši sastopama Eiropā, neiekļaujot galējos ziemeļus un austrumus, kā arī ir ieviesta Ziemeļamerikā un Jaunzēlandē. Latvijā bieži sastopama visā teritorijā. Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas ir sastopamas dažādās pļavās (neiekļaujot pārmitras) un atmatās, sausos mežos un to izcirtumos, ceļmalās. Viens no pirmajiem ziedošajiem pavasara augiem pļavās.
| Lauka zemzālīte Luzula campestris ((L.) DC.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Doņu dzimta (Juncaceae) |
| Ģints | Zemzālītes (Luzula) |
| Suga | Lauka zemzālīte (Luzula campestris) |
| Sinonīmi | |
| Luzula subpilosa Gilib. | |
 Lauka zemzālīte Vikikrātuvē | |
Līdzīga citām zemzālītēm, visvairāk bālganajai (Luzula pallidula) un daudzziedu (Luzula multiflora) zemzālītei.[1]
Apraksts labot šo sadaļu
Lauka zemzālīte ir daudzgadīgs, 5—20 cm garš lakstaugs. Tam ir īsi smailas (parasti līdz 5 cm garas) lapas, tās ir klātas ar gariem, baltiem matiņiem, sevišķi pie lapas maksts pārejas plātnē. Stublāja galā ir čemurveida ziedkopa ar 2—4 (reti vairāk) zariņiem. Katra zariņa galā pušķī ir 5—9 ziedi. Seglapa ir īsāka (reti tikpat gara) nekā ziedkopa. Putekšņlapas ir 3, apziedņa lapas (ārējās, iekšējās) vienādas, tumšbrūnas vai melni brūnas, smailas, garākas nekā brūnā un strupā pogaļa. Zied aprīlī un maijā.[1]
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lauka zemzālīte.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «lauka zemzālīte - Luzula campestris (L.) DC. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-08-13.