Lauciņu Elka kalns
Lauciņu Elka kalns ir 99 metru augsts kalns Zemītē, Tukuma novadā. Tas ir iekļauts valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, kā senkapu un kulta vieta.[1]
| Lauciņu Elka kalns | |
|---|---|
 Lauciņu Elka kalns 2023. gadā | |
  Lauciņu Elka kalns | |
| Atrašanās vieta |
 Zemīte, Zemītes pagasts, Tukuma novads, Latvija |
| Reģions | Kurzeme |
| Koordinātas | 56°55′19″N 22°49′03″E / 56.921837°N 22.817391°EKoordinātas: 56°55′19″N 22°49′03″E / 56.921837°N 22.817391°E |
| Veids | Senkapi un kulta vieta |
| Augstums | 99 metri |
| Oficiālais nosaukums: Lauciņu Elka kalns - senkapi un kulta vieta | |
| Aizsardzības numurs | 2335 |
| Vērtības grupa | Vietējās nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Vēsture
labot šo sadaļuVēl ap Pirmā pasaules kara laiku kalns bija apaudzis krūmiem, tad krūmi nocirsti un kalnu sākuši art. Agrākos laikos kalns attiecībā pret lielceļu bija ļoti stāvs, bijis grūti ar zirgu apart, tāpēc kalns līdzināts. Arot un rokot, atrasti cilvēku kauli. Vēlāk, 1960. gadu sākumā, Elka kalns ir postīts, taisnojot Zemītes–Tukuma lielceļu. Tad arī atrasti cilvēku kauli. Elka kalns ir plašs, kukuļveidīgs, lēzens, nosacīti trīsstūrveidīgs, ZR–DA virzienā orientēts, ap 200 m garš un ap 100 m plats reljefa izcēlums, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas par apmēram desmit metriem. Kalns tiek lauksaimnieciski apstrādāts; arumos konstatējama mālā veidojusies augsne. Planējumā pret šoseju agrākas arheoloģiskās liecības nekonstatēja. Ar Elka kalnu saistās nostāsti par spokošanos, parādībām un vadātājiem. Elka kalna sakrālo raksturu apliecina tā nosaukums.[1][2]
Attēli
labot šo sadaļu-
Kalns 2022. gada martā -
Skats uz kalnu no Mākoņkalna, 2022 -
Lauciņu Elka kalna 3D modelis
