Zemīte

ciems Kandavas novada Zemītes pagastā, Latvijā
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par upi skatīt rakstu Vēdzele (Abavas pieteka).

Nezināma vērtība "reljefa_karte"

Zemīte
vidējciems
Zemītes muižas pils, mūsdienās — bērnudārzs
Zemītes muižas pils, mūsdienās — bērnudārzs
Zemīte (Latvija)
Zemīte
Zemīte
Koordinātas: 56°55′42″N 22°47′40″E / 56.92833°N 22.79444°E / 56.92833; 22.79444Koordinātas: 56°55′42″N 22°47′40″E / 56.92833°N 22.79444°E / 56.92833; 22.79444
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Tukuma novads
Pagasts Zemītes pagasts
Platība
 • Kopējā 0,736 km2
Augstums 85 m
Maks. augstums 106 m
Min. augstums 75 m
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 182
 • blīvums 247,3/km²
Pasta nodaļa LV-3135 Zemīte
Zemīte Vikikrātuvē

Zemīte ir ciems Tukuma novada Zemītes pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta ziemeļrietumos Vēdzeles krastā autoceļu P109 un P121 krustojumā 29 km no novada centra Tukuma un 89 km no Rīgas. Zemītē atrodas pagasta pārvalde, bērnudārzs, tautas nams, bibliotēka, feldšeru un vecmāšu punkts, pasta nodaļa, veikals, luterāņu baznīca, Birzītes dabas taka.

Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Zemītes muižas (Samiten) centru, izaugusi pēckara gados kā ciema padomes un kolhoza «Zemīte» ciemats. Zemītes luterāņu baznīca (16. gadsimts) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet baznīcas altāris (17. gadsimts) — mākslas piemineklis. Zemītes muižas apbūve — pils (mūsdienās — skola), 6 kalpu mājas, klēts (tautas nams), ūdensdzirnavas un parks (9,2 ha; dižgoba 5,2 m apkārtmērā) ir vietējas nozīmes kultūrvēstures pieminekļi.[2]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[3]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1970209—    
1979256+22.5%
1989297+16.0%
2000320+7.7%
2011237−25.9%
2016231−2.5%
2017226−2.2%
GadsIedz.±%
2018211−6.6%
2019218+3.3%
2020215−1.4%
2021210−2.3%
2022201−4.3%
2023180−10.4%
2024182+1.1%

Caur Zemīti plūst upe Vēdzele, kura Zemītes centrā veido ezeru. Pēc ezera tā izveido nelielu, paugurainu senleju. Zemītē atrodas arī dižkoki, kuri aug pie mācītājmājas — Zemītes Elku Liepa un Upurozols. Liepa sastāv no 11 atsevišķiem lieliem stumbriem. Agrāk esot bijuši pat 14 stumbri, tie veido aplocei līdzīgu formu, ar atvērumu pret mācītājmuižu. Savukārt Upurozola apkārtmērs ir aptuveni 4—5 metri, un tas turpina zaļot. Domā, ka, ja arī kokam bijusi sakrāla funkcija, tai nav īpaši sena vēsture.[4] Zemītes augstākais punkts, jeb paugurs ir Pavārkalns, kas atrodas Pavārkalna kapos. Tā augstums ir 106 m.v.j.l.

Augstākie pauguri

labot šo sadaļu
  1. Pavārkalns, 106 m.v.j.l.
  2. Jaunzemju kalns, 100 m.v.j.l.
  3. Ziemeļu kalns,[5] 100 m.v.j.l.
  4. Mākoņkalns, 99.9 m.v.j.l.
  5. Lauciņu Elka kalns,[6] 99 m.v.j.l.
  6. Baznīcas kalns, 98 m.v.j.l.

Zemītē atrodas Birzītes dabas taka — 700 metrus no Zemītes centra un 200 metrus no luterāņu baznīcas. Takas garums ir 1,2 km un tā ved cauri paugurainam mežam, ko sauc Birzīte. Tuvumā atrodas Mākoņkalns un Ziemeļu kalns. Taku iesaka apmeklēt pavasara beigās vai vasaras sākumā.[7]

  1. «Informācija par objektu: Zemīte». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 20. maijā.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : A/S Preses nams. 2001. 454. lpp. ISBN 9984-00-412-0.
  3. OSP
  4. «Zemītes Elku Liepa un Upurozols».
  5. «Ziemeļu jeb Baznīcas kalns».
  6. «Lauciņu Elka kalns».
  7. «Birzītes Dabas Taka».

Ārējās saites

labot šo sadaļu