Latvijas populārā mūzika
Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Latvijas populārā mūzika" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Šim rakstam nav ievada vai ievadā nav definīcijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, uzrakstot skaidru apskatītā subjekta definīciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Latvijas populārā mūzika ir pasaules populārās mūzikas daļa. Kopumā Latvijas populārā mūzika "seko" pasaules popmūzikas tendencēm. Ar nelieliem izņēmumiem tā ir skaņu mākslas primitivizētā forma, kuras pamatā ir melodijas, kas balstītas uz vienkāršiem akordiem, dziesmu vārdos izmantots tradicionālais pantmērs ar atkārtotiem piedziedājumiem. Dziesmu melodiju pavadījums ("apakša") lielum lielajā vairumā gadījumos balstīts uz t. s. "kvadrātu" (tonika->subdominante->dominante->tonika), kas reizēm tiek atsvaidzināta ar dominantes/subdominantes/ tonikas septakordiem. Dziesmu pamattēma — mīlestība un erotika.
Vēsture
labot šo sadaļuLatvijas populārās mūzikas vēsture var iedalīt divās nosacītās daļās: pirmsmodernais laiks un modernais laiks. Pirmsmodernajā laikā tika likti pamati tam, ko šodien saprotam ar šlāgeri un ziņģi. Muzicēšana tika tiešā veidā (no tēva uz dēlu) pārnesta no paaudzes paaudzē.
Modernajam laikam raksturīgi mehāniskās un vēlāk arī elektriskās mūzikas saglabāšanas un pāraides ierīces (fonogrāfs, skaņu plates, radio u. c.). Līdz Otrajam pasaules karam populāri bija brāļi Laivinieki, Alfrēds Vinters un citi. Pēc Latvijas okupācijas populārā mūzika bija pakļauta lielvaru ideoloģiskajam spiedienam un tika dēvēta par estrādes mūziku. Pēc 1960. gada Latvijas populārā mūzika sāka "pieņemt" aizvien mūsdienīgākas formas, tomēr līdz pat 1988. gadam saglabājās kontrole no komunistiskās partijas deleģētajām "kultūras" iestādēm, mākslinieku tarifikācijas veidā. Tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijas populārā mūzika darbojas pēc pasaulē pieņemtajiem biznesa standartiem.
 | Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |