Brāļi Laivinieki bija Friča Kuģa (1900—1962) un Kārļa Grūbes-Bedriņa (1881—1959) duets. Grupas nosaukums cēlies no Laivinieku ielas Liepājā, kurā dzīvoja abi grupas dalībnieki.[1] Brāļi Laivinieki 20. gadsimta 20., 30. gados uzstājās Rīgā nakts klubos, labdarības pasākumos un patstāvīgos koncertos. Brāļi Laivinieki ierakstījuši vairākas skaņu plates, no kurām dziesma "Pūpēdītis" izdota 300 000 eksemplāru tirāžā.

Ārējo resursu audio
Brāļu Laivinieku dziesma "Pūpēdīts"

Kārlis Grūbe-Bedriņš labot šo sadaļu

Kārlis Grūbe dzimis 1881. gada 18. jūnijā.[2] Jaunībā darbojies Liepājas Sv. Annas baznīcas draudzes mācītāja Visvalža Sandera dibinātajā Kristīgo jaunekļu biedrībā. Strādājis kā policijas sekretārs Liepājas apriņķa pašvaldībā. Organizējis ceļojošu trupu, kuras priekšnesumos uzstājies kā humorists Kārlis Bedriņš. Šādu skatuves vārdu izveidojis no sava vāciskā uzvārda "Grūbe" latviskā tulkojuma (die Grube — bedre). 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju un vēlāk pie savas agrākās Liepājas Sv. Annas draudzes prāvesta V. Sandera, Vircburgā. Miris 1959. gada 30. novembrī Vircburgā, Mainavas novietnē.[2]

Fricis Kuģis labot šo sadaļu

Fricis Kuģis dzimis 1900. gada 24. oktobrī, Liepājā.[3] Jaunībā piedalījies Latvijas atbrīvošanas karā. Vēlāk turpinājis karaklausību Liepājā, kur uzstājies ar dziesmām karavīru sarīkojumos. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju. No Vācijas ar kuģi devies uz Austrāliju. Miris Brisbenā 1962. gada 3. novembrī.[1]

Duets "Brāļi Laivinieki" labot šo sadaļu

Kārlis Grūbe-Bedriņš un Fricis Kuģis iepazinās Liepājā, kur apmeklēja dziedāšanas un deju skolotājus. Duets "Brāļi Laivinieki" dibināts 1921. gadā. Vēlāk Brāļi Laivinieki pārcēlās uz Rīgu, kur uzstājās restorānā "Alhambra" un citos naktslokālos, arī Rīgas Salamonska cirkā.

Pirmos skaņu ierakstus veica uz His Master's Voice gramofona platēm. 1933. gadā Brāļu Laivinieku duets pirmo reizi tika pārraidīts Rīgas radiofonā. No šī brīža līdz 1940. gadam Brāļi Laivinieki regulāri veica skaņu ierakstus Bellacord ierakstu studijā.

1940. gadā sākumā Sabiedrisko lietu ministrijas Preses nodaļas cenzori 11 Brāļu Laivinieku Bellacord skaņu plates atzina par vulgārām, mazvērtīgām un izņemamām no repertuāra.[4]

1944. gadā abi dueta dalībnieki devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur uzstājās latviešu nometnēs un bija bieži viesi Eslingenē latviešu varietē Lido. Pēdējo reizi Brāļu Laivinieku "duets" Friča Kuģa personā uzstājās 1962. gadā Austrālijā Brisbenas latviešu namā.[5]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Latvija, Nr. 46 (08.12.1962)
  2. 2,0 2,1 Latvija, Nr.46 (12.12.1959)
  3. Austrālijas Latvietis, Nr.663 (25.11.1962)
  4. LVVA fonds 3724, apr. 1., lieta 1.
  5. "Latviešu skaņuplašu vēsture", Atis Gunvaldis Bērtiņš. Laikagrāmata : Rīga, 2015.