„Skaidra volūda” jeb „Dzīd, trailoj mežs” ir latgaliešu himna, kuru lieto kā vienu no galvenajiem latgaliešu pašidentifikācijas simboliem un atskaņo svinīgos, Latgales tematikai veltītos pasākumos, bet kurai nav oficiāla apstiprinājuma.

Himnas vārdu autore ir Anna Rancāne, melodiju komponējis Eugeņs (Joņs) Karūdznīks. Pirmo reizi „Skaidra volūda” atskaņota Latgales televīzijas mūzikas festivālā 1991. gada 21. jūlijā.

Teksta pamatā ir Annas Rancānes poēma „Taisneibys nesiejs”, kas publicēta 1986. gadā izdotajā dzejas krājumā „Piektdiena” un bijusi veltīta Pīteram Miglinīkam. Komponists Eugeņs (Joņs) Karūdznīks poēmas tekstu radoši adaptējis, un šādā variantā himna tiek dziedāta kopš 1991. gada.[1] Ikdienas saziņā latgaliešu himnu mēdz dēvēt arī par „Latgales himnu”.[2]

Oriģināls latgaliski Tulkojums

Dzīd, trailoj mežs
I akmiņs gavilej
Tik skaidrā volūdā
Kai iudiņs olūtā.

Klaus, suneits rej,
Guņs puortā sprakstinej
Tik skaidrā volūdā
Kai iudiņs olūtā.

Brīst rudzi teirumā
I grīze grīž
Tik skaidrā volūdā
Kai iudiņs olūtā.

Ar myusim tāvzeme
Tai runojās:
Tik skaidrā volūdā
Kai iudiņs olūtā.

Dzied, trallina mežs
Un akmens gavilē
Tik skaidrā valodā
Kā ūdens avotā.

Klau, sunītis rej,
Uguns sprakšķ pavardā
Tik skaidrā valodā
Kā ūdens avotā.

Laukā briest rudzi
Un grieze griež
Tik skaidrā valodā
Kā ūdens avotā.

Ar mums tēvzeme
Tā sarunājas:
Tik skaidrā valodā
Kā ūdens avotā.

  1. «Dzīšmu stuosts – „Skaidra volūda”». Latvijas Radio. 2021. gada 20. novembris. Skatīts: 2023. gada 7. maijā.
  2. «Kā tas ir – būt par vienu no Latgales kultūras simboliem? Dzejniece, publiciste Anna Rancāne». Latvijas Avīze. 2020. gada 12. septembris. Skatīts: 2023. gada 7. maijā.