Lakstīgalas
- Šis raksts ir par putnu. Par ciemu skatīt rakstu Lakstīgala (ciems).
Lakstīgalas, lakstīgalu ģints (Luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.[1] Nesenā pagātnē ģintī bija vairāk nekā 10 sugas, bet saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem ģintij ir veikta revīzija un no lakstīgalu ģints atdalītas vairākas jaunas ģintis.[1]
| Lakstīgalas Luscinia (T. Forster, 1817) | |
|---|---|
 Zilrīklīte (Luscinia svecica) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) |
| Apakšdzimta | Čakstīšu apakšdzimta (Saxicolinae) |
| Ģints | Lakstīgalas (Luscinia) |
| Sinonīmi | |
| |
 Lakstīgalas Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
_v._J._Dietrich.jpg)
Šīs ģints sugas mājo Eirāzijā, viena suga sastopama arī Aļaskā un Kanādas rietumos.[1] To kopējais izplatības areāls ir ļoti liels, sākot ar subarktiku un beidzot ar tropiem. Lielākā daļa sugu ligzdo mērenajā joslā.[2] Ziemeļu populācijas ir migrējošas, bet dienvidos mītošās ir nometnieces. Migrējošās sugas ziemo Āfrikas, Indijas un Dienvidaustrumāzijas tropu joslā.[2]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā sastopamas 3 lakstīgalu ģints sugas - lakstīgala (Luscinia luscinia), zilrīklīte (Luscinia svecica) un rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos).[3][4]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuLakstīgalu ģints sugas ir maza auguma putniņi ar kompaktu uzbūvi. To ķermeņi ir 13—19 cm gari.[5] Visām sugām mātītes ir pelēkbrūnas un neuzkrītošas. Tēviņi atkarībā no sugas var būt tikpat pelēcīgi kā mātītes, piemēram, lakstīgalai un rietumu lakstīgalai (Luscinia megarhynchos), vai koši un krāsaini, piemēram, zilrīklītei (Luscinia svecica) un baltvēdera erickiņam (Luscinia phaenicuroides). Lakstīgalu ģints sugām ir spēcīgas kājas, jo pa zemi tās pārvietojas, lecot uz abām kājām.
Šīs ģints sugām dziesma ir sarežģīta un īpaši muzikāla. Viskrāšņākās dziesmas ir tipiskajām lakstīgalām.[2]
Uzvedība
labot šo sadaļuĢints sugas ir teritoriāli putniņi un mājo mežos un krūmājos. Tie būvē smalkas, bļodveida ligzdas, kas visbiežāk novietotas biezos krūmos uz apakšējiem zariem. Tā kā šīs ģints sugas pamatā uzturas krūmos, tos ir grūti novērot, īpaši laikā, kad tie nedzied. Tos ir vieglāk novērot ziemošanas teritorijās, kur tie uzturas atklātākās teritorijās.[2] Ģints sugas barojas ar kukaiņiem, kāpuriem un citiem bezmugurkaulniekiem. Tās apmetas uz zema zara un vēro apkārtni, noskatot upuri. Barošanās pamatā notiek uz zemes. Medījums tiek meklēts arī, izlēkājot un pārskatot teritoriju.[6]
Sistemātika
labot šo sadaļu- Lakstīgalu ģints (Luscinia)[7]
- Baltvēdera erickiņš (Luscinia phaenicuroides)
- Lakstīgala (Luscinia luscinia)
- Rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos)
- Zilrīklīte (Luscinia svecica)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Chats, Old World flycatchers, 2020
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Grimmett, Richard; Inskipp, Carol, Inskipp, Tim & Byers, Clive (1999): Birds of India, Pakistan, Nepal, Bangladesh, Bhutan, Sri Lanka, and the Maldives. Princeton University Press, Princeton, N.J. ISBN 0-691-04910-6
- ↑ «Mušķērāju dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. novembrī. Skatīts: 2012. gada 1. jūnijā.
- ↑ Rietumu lakstīgala Arhivēts 2015. gada 9. maijā, Wayback Machine vietnē. Putni.lv
- ↑ Robins and Chats[novecojusi saite]
- ↑ Svensson, Lars; Zetterström, Dan; Mullarney, Killian & Grant, P. J. (1999): Collins bird guide. Harper & Collins, London. ISBN 0-00-219728-6
- ↑ «Putni Daba». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2015. gada 3. jūlijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lakstīgalas |