Andrejs Siliņš
Andrejs Siliņš (dzimis 1940. gada 12. oktobrī Saulkrastu pagasta "Dzintarkalnos") ir latviešu fiziķis, pasniedzējs un politiķis, pārstāvēja partiju "Latvijas Ceļš". Dr.habil.phys. (1984). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1992), bijušais ģenerālsekretārs.[1]
| ||||||||||
|
Zinātniskā darbība
labot šo sadaļuAbsolvējis Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti 1963. gadā.1966. gadā A. Siliņš absolvēja Maskavas Valsts universitātes Fizikas fakultāti, iegūstot maģistra grādu. 1972. gadā piešķirts zinātniskais grāds — fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts.
A. Siliņš bija LU Cietvielu fizikas institūta (CFI) Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijas nodaļas vadītājs (1971—1978), vēlāk Stiklu fizikas nodaļas vadītājs, CFI direktors (1984—1992).
Pētījumu virzieni: optisko stiklu fizika, starojuma ierosonātie procesi stiklos, punktveida defekti kausētā silīcija dioksīdā; kausēta silīcija dioksīda iekšējo un piemaisījumu defektu spektroskopiskā izpēte; defektu ģeometrisko un elektronisko modeļu izstrāde; augstas temperatūras punktu defektu ģenerēšanas un rekombinācijas mehānismi; radiācijas ierosinātie procesi kausētā silīcija dioksīdā.[2]
Politiskā darbība
labot šo sadaļu1993. gadā A. Siliņš tika ievēlēts par 5. Saeimas deputātu no partijas "Latvijas Ceļš" saraksta.[3] 1994. gadā viņu apsūdzēja par sadarbību ar VDK, un Saeima apturēja deputāta mandātu, bet 1995. gadā deputāta mandāts tika atjaunots. Viņa lieta bija daļa no tā sauktās "čekas piecīšu" atklāšanas 1993.—1994. gada dokumentu pārskatīšanas procesā, kurā A. Siliņš bija iekļauts kopā ar Georgu Andrejevu, Edvīnu Inkēnu, Aivaru Kreitusu un Robertu Milbergu.
2005. gadā A. Siliņš kandidēja Rīgas domes vēlēšanās "Latvijas Ceļa" sarakstā, taču netika ievēlēts.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Mums tagad ir labāk — un grūtāk "Latvijas Vēstnesis", Nr. 341/342; 15.10.1999.
- ↑ LZA lapa
- ↑ «Andrejs Siliņš». saeima.lv. Skatīts: 2024. gada 24. septembrī.