Līvi (grupa)
Šim rakstam ir nepieciešamas papildu atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Līvi (grupa)" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
- Šis raksts ir par latviešu rokgrupu. Par citām jēdziena Līvi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Līvi ir latviešu roka grupa Liepājā, kas ar šādu nosaukumu pastāv kopš 1974. gada,[1] bet mēģinājumus kā Jura Pavītola grupa sāka jau 1971. gadā.[1] Tā tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām Latvijas rokgrupām, kas noteikusi tā sauktā "Liepājas roka" skanējumu,[2] ir vienīgā rokgrupa Latvijā, kurai ir uzcelts piemineklis.[3]
Līvi | |
---|---|
Galvenā informācija | |
Izcelsmes vieta | Liepāja, Latvija |
Žanri | Smagais roks, smagais metāls |
Darbības gadi | 1972—1974;1976—2010,2017 — šobrīd |
Mājaslapa | livi.lv |
Dalībnieki | |
Bijušie dalībnieki | |
Līdz ar grupas līdera Jāņa Groduma nāvi 2010. gada 15. jūnijā,[4] Ainars Virga paziņoja par grupas "Līvi" darbības izbeigšanu, pēc kāda laika tika izdota dziesmu izlase "Nezāles neiznīkst". Tomēr 2017. gadā Ainars Virga paziņoja par grupas darbības atjaunošanu un Līvi izdeva koncertalbumu "Bez štepseļiem".[5]
Vēsture
labot šo sadaļuGrupu ar šādu nosaukumu izveidoja Juris Pavītols 1971. gadā, bet 1974. gada rudenī tā pajuka, jo Juris cieta avārijā un ilgu laiku ārstējās slimnīcā.[nepieciešama atsauce] Arī dziesma "Vairogi" bija "pirmo" Līvu repertuārā līdz grupas un dziesmas aizliegumam 1981. gadā.
1974—1982
labot šo sadaļu1974. gadā rokgrupai tika veltīts raksts žurnālā Liesma. Tajā teikts: ''Pašreizējā sastāvā Liepājas kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis strādā divus gadus. Pirms tam tajā bija citas sejas, mainījies arī instrumentu sastāvs, bet «šefa» amatā palicis Juris. Tāpēc vēl tagad saka: «Jura Pavītola grupa.» Šīs vasaras beigās nosaukums kļuva oficiālāks. — «Līvi».''[1] Latvijas skatē grupa izcīnīja III vietu. Grupa tika atjaunota jaunatvērtajā Metalurgu kultūras pilī, 1976. gadā Jurim un Ingrīdai Pavītoliem pieaicinot Ēriku Ķiģeli, Andri Krūziņu no bijušās Imanta Kalniņa grupas "2XBBM", kā arī pils direktores Ausmas Grodumas dēlu Jāni Grodumu.
1976. gadā grupā spēlēja Juris Pavītols, Ēriks Ķiģelis, Ingrīda Pavītola, Jānis Grodums un Andris Krūziņš. 1977. gadā grupai pievienojās Regīna Sieka. 1978. pievienojās Modris Šterns, jo no grupas tika atlaists ar grupu konfliktējošais Ēriks Ķiģelis, kurš dibināja grupu Corpus. 1979. gadā grupu pameta Andris Krūziņš, bet 1980. tai pievienojās Laimis Rācenājs. 1980. gadā Ķiģelis Pavītolam piedāvāja veidot supergrupu LĪVI un atgriezās, līdzi ņemot tolaik maz pazīstamo Igo, kurš kļuva par Līvu vokālistu un Vilni Krieviņu.1980. gadā grupai bija aizliegts uzstāties "Mikrofona aptaujā", bet Līvi iedeva paredzēto dziesmu "Ziņģe par bailēm" grupai Credo. 1981. gadā grupu pameta Laimis Rācenājs. 1982. gada rudenī grupas vadītāja amatā neatjaunoja pirms 1,5 gada ar LPSR Kultūras ministra Vladimira Kaupuža pavēli atlaisto Juri Pavītolu. Daļēji arī kārtējā konflikta dēļ ar grupu (grupa atsacījās spēlēt Pavītola nacionāli, sociālpolitiskās dziesmas, kā "Kā caur tuksnesi", "Vairogi" (ar atsevišķu pavēli KM aizliedza dziesmu "Vairogi") grupas dibinātājs Juris Pavītols no grupas bija spiests aiziet. Izplatījās baumas par grupas izjukšanu. Juris Pavītols Matīšos dibināja grupu SAIME. Savukārt grupai pievienojās Tālis Pusbarnieks, grupa vēl šai gadā uzstājās "Mikrofona aptaujā" ar dziesmu "Zīlīte".
1983—1985
labot šo sadaļu1984. gadā grupu pameta Tālis Pusbarnieks, Vilnis Krieviņš un,Igo, kurus nomainīja grupas jaunais solists Aivars Brīze un bundzinieks Valdis Štarks. 1985. gadā grupa izdeva albumu Iedomu Pilsēta. 1984. gadā tā ierakstīja arī dažādus videoklipus, bet 1985. gada 5.oktobrī, dažas dienas pēc viņa dziesmu cikla "Kurzemei-saules ceļš" autokatastrofā bojā gāja Ēriks Ķiģelis, kā arī grupu pameta Modris Šterns. Atkal izplatījās baumas par grupas izjukšanu. [nepieciešama atsauce]
1986—1989
labot šo sadaļu1986. gadā grupa turpināja darbību. Tās jaunais līderis bija soloģitārists Ainars Virga un tajā spēlēja Jānis Grodums, Ainars Virga, Aivars Brīze, Guntars Mucenieks, Valdis Štarks, Ingrīda Pavītola. 1986. gadā grupa izcīnīja 1. vietu pasākumā "Mikrofons" ar dziesmu "Dzimtā valoda". 1987. gadā grupu pameta Ingrīda Pavītola un Valdis Štarks. Štarka vietā nāca Dainis Virga. 1988. gadā grupa izdeva jaunu albumu un nospēlēja leģendāro koncertu Z-studijā, kā arī tajā pašā gadā grupa saņēma klausītāju simpātiju balvu Liepājas dzintarā 88 un ar dziesmu "Ozolam" startēja raidījumā "Mikrofona aptauja 88". 1989. gadā grupai pievienojās ģitārists Tomass Kleins, bet 1991.gadā uz laiku to pameta Ainars Virga, kurš kopā ar Igo un citiem pazīstamiem latviešu mūziķiem devās uz Ameriku ar projektu "Riga".
1989—2003
labot šo sadaļu1991. gadā grupa spēlēja savu "15 gadi Metalurgu Kultūras pilī" jubilejas koncertu, koncertā spēlēja gandrīz visi Līvu bijušie un esošie dalībnieki. 1991. gadā Guntars Mucenieks uz laiku pameta grupu. 1994. gadā grupa izdeva divus koncertierakstus un devās tūrē Līvi dzīvi pa visu Latviju. 1997. gadā no grupas aizgāja Aivars Brīze. 1998. gadā grupa ierakstīja jaunu albumu "Viva". 2000. gadā grupa ierakstīja albumu 2001. 2003. gada pavasarī grupa devās tūrē pa visu Latviju, tūres nosaukums bija Līvi Zelts 1. 2003. gada vasarā traģiskā autoavārijā bojā aizgāja Dainis Virga un grupu pameta Tomass Kleins.
2003—2010
labot šo sadaļu2004. gadā grupa ierakstīja albumu "Pāri visam", kā arī DVD kopā ar Liepājas simfonisko orķestri. 2004. gadā atgriezās Krieviņš, Kleina vietā nāca Edijs Šnipke, atgriezās Guntars Mucenieks. 2006. gadā grupa svinēja 30 gadu jubileju un uzstājās savā koncertā Līvi Fest, kā arī ierakstīja otro DVD ar Liepājas Simfonisko orķestri Latvijas Nacionālajā operā. 2006. gadā grupu pameta Šnipke, bet uz brīdi atgriezās Tomass Kleins. 2007. gadā grupu pameta Ainars Virga, tai pašā gadā viņš atgriezās. 2009. gadā Līvi svinēja jubileju, uzstājās jubilejas koncertā un festivālā Saldus Saule. 2010. gadā mira tās dalībnieks no grupas pirmsākumiem Jānis Grodums un Ainars Virga paziņoja par grupas darbības pārtraukšanu.
2013. gada 22. oktobrī šo dzīvi pameta Aivars Brīze.
Pēc grupas izjukšanas tās bijušie dalībnieki un citi populāri mūziķi izpildīja grupas Līvi dziesmas koncertā "Nezāles neiznīkst" divos koncertos 2013. un 2014. gadā. 2014. gadā Līvi kļuva par vienīgo rokgrupu visā Baltijā, kurai ticis uzcelts piemineklis. Pieminekļa nosaukums "Spoku koks" ir radies no viņu dziesmas ar tādu pašu nosaukumu.
2016—pašlaik
labot šo sadaļu2016.gadā grupa zem nosaukuma "Līvi un Buks" izdod dziesmu "Pēdas zem palodzes", kā arī pēc 10 gadu pārtraukuma sarīko festivālu "LīviFest 2". 2017.gadā grupa ar jaunu sastāvu atsāk darbību un izdod koncertalbumu "Bez štepseļiem". 2019. gada pavasarī grupa izdod studijas albumu "Pluss mīnuss"[5] Grupa jaunā sastāvā turpina izpildīt Līvu dziesmas, priekšgalā esot solistam Jānim Buķelim, spēcīgas balss īpašniekam. No 2016. gada grupa spēlē šādā sastāvā - Jānis Buķelis (Vokāls), Ainars Virga (ģitāra, balss), Henrijs Mucenieks (ģitāra, balss), Guntars Mucenieks (taustiņinstrumenti, balss), Edgars Silacērps (basģitāra, balss), Aleksejs Balinskis (saksofons), Ilvars Manfelds (bungas).
2024. gadā grupas dibinātājs Juris Pavītols izteica iebildumus pret to, ka grupa turpina izmantot šo nosaukumu, lai gan tās sastāvs ir daļēji mainījies.[6] Viņš arī patentējis uz sava vārda grupas nosaukumu, lai liegtu tā lietošanu pašreizējiem "Līviem".[7]
Grupas sastāvi
labot šo sadaļuSākotnējais sastāvs
labot šo sadaļu- Juris Pavītols (ģitāra, balss) (1971—1983)
- Raimonds Gabaliņš (sitamie instrumenti) (1971—1973)
- Tālis Marhilēvičs (taustiņinstrumenti) (1971—1972, 1974)
- Ingrīda Pavītola (balss) (1972—1987)
- Valdis Skujiņš (basģitāra) (1972—1974)
- Egils Zakovics (sitamie instrumenti) (1973—1974)
- Viktors Zakovics (ģitāra) (1973—1974)
- Ritvars Knesis (taustiņinstrumenti) (1973)
- Aivars Hermanis (ģitāra) (1973)
Visi grupas dalībnieki
labot šo sadaļu- Jānis Grodums (1976—2010)
- Andris Krūziņš (1976—1979)
- Ēriks Ķiģelis (1976—1978, 1980—1985)
- Ingrīda Pavītola (1972—1987)
- Juris Pavītols (1971—1983)
- Guntars Mucenieks (1986—1991; 2004—2010; 2017—pašlaik)
- Regīna Sieka (1977—1980)
- Modris Šterns (1978—1980, 1982—1985)
- Laimis Rācenājs (1979—1981)
- Igo (1980—1985)
- Tālis Pusbarnieks (1982—1984)
- Aivars Brīze (1985—1997)
- Elmārs Cielavs (1985)
- Valdis Štarks (1985—1987)
- Dainis Virga (1987—2003)
- Tomass Kleins (1989—2003, 2008—2009)
- Māris Zīlmanis (2004—2007)
- Edijs Šnipke (2004—2007)
- Mārtiņš Bērtulis (2007—2008)
- Vilnis Krieviņš (1980—1985, 2004—2010)
- Ainars Virga (1986—2010; 2017—pašlaik)
- Henrijs Mucenieks (2016-pašlaik)
- Jānis Buķelis (2016-pašlaik)
- Aleksejs Balinskis (2016-pašlaik)
- Edgars Silacērps (2016-pašlaik)
- Ilvars Manfelds (2016-pašlaik)
Diskogrāfija
labot šo sadaļu- Studijas albumi
- Aprīļa pilieni (EP) (1984)
- Iedomu pilsēta (1986)
- Kurzemei — saules ceļš (1988)
- K.M.K.V.P. (1996)
- Viva (1998)
- 2001 (2000)
- Pāri visam (2004)
- Pluss mīnuss (2019)
- Līvi: sākums / Liecinieka spoguļportrets (2022)[8]
- Koncertieraksti
- Līvi dzīvi (1994)
- Spoku koks (1994)
- Bez štepseļiem (2017)
- Izlases
- Karogi (1994)
- 20 gadu jubilejas izdevums (box set) (1996)
- Bailes par ziņģēm (1997)
- Līvi Zelts I (2002)
- Dziesmu izlase 1995-2005 (2005)
- Iedomu pilsēta/Aprīļa pilieni (2006)
- Kurzemei — saules ceļš + Līvi dzīvi (2006)
- Nezāles neiznīkst (2010)
Videogrāfija
labot šo sadaļu- Līvi & Liepājas simfoniskais orķestris: Koncerts bildēs 2004 DVD (2005)
- Līvi & simfoniskais orķestris:jubilejas koncerts 2006 DVD (2011)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Žurnāls ''Liesma'', 1974. gads, 11. numurs, 16. lpp. Pieejams periodika.lv datu bāzē no LNB
- ↑ Daiga Mazvērsīte. «“Līvi”». enciklopedija.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-08.
- ↑ Liepājā izaudzis Spoku koks
- ↑ Jānis Grodums (10.VI.1958. — 15.VI 2010.)
- ↑ 5,0 5,1 Izdots Jāņa Groduma piemiņas albums "Nezāles neiznīkst"[novecojusi saite]
- ↑ «Līvu dibinātājs Pavītols skandalējas ar Virgu: Pārtrauc šo nekaunības straumi!». www.santa.lv. Skatīts: 2024-04-13.
- ↑ «Juris Pavītols patentējis “Līvus”, Ainars Virga nekomentē». liepajniekiem.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-27.
- ↑ # 240 Juris Pavītols - albums "Līvi: sākums / Liecinieka spoguļportrets" (2022)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Oficiālā mājaslapa (latviski)
- Draugiem.lv profils (latviski)