Līgaviņa kā rozīte

Līgaviņa kā rozīte ir Jurjānu Andreja vīru kora dziesma ar Anša Līventāla vārdiem, ko dziesmusvētku kopkoris pirmo reizi dziedāja Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888. gadā. 1933. gada Astoto latvju dziesmu svētku krājumā tā iespiesta ar nosaukumu Lūk, roze zied mazliet pārveidotā (Melngaiļa) redakcijā vīru koriem.

"Lūk, roze zied" sākuma notis.

Dziesma ir viens no autora agrīnākiem kordarbiem un ir kā jūsmas zieds uz tautiskā romantisma altāra. Šai romantisma epigoņu darbus atgādinošajai kompozīcijai gan nav dziļākas muzikālas domas, taču tehniski tā uzrakstīta veikli, kālab joprojām turas ir koru, ir ansambļu programmās.[1]

VēstureLabot

Anša Līventāla dzejoļu krājums divās daļās "Vecas modes dziesmiņu un ziņģu līksmības", kurā bija iekļauts arī dzejolis "Raug, roze zied", iznāca 1853. gadā.

1882. gadā Jurjāns pēc Pēterburgas konservatorijas beigšanas devās strādāt par mūzikas pedagogu, diriģentu un ērģelnieku Harkovas mūzikas skolā, kur Latviešu dziesmu svētkiem sacerēja mīlas dziesmu "Līgaviņa kā rozīte". Šī dziesma var būt tiklab oriģināls, kā aranžējums.[2]

Komponista Andreja Jurjāna skaņdarbs, izpilda koris Dziedonis

Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.


Dziesmas vārdiLabot

Lūk, roze zied!
Es, bitīte, pieskrienu
Un noskūpstu tās šķīstas lapiņas,

Iekš kurām medus rasa sakrājās.

Tā stalti zaļo, lapo, zied arvienu;
Tāpēc man sirds it jautri dzied:

Lūk, mana roze zied!

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 440. lpp.
  2. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 137. lpp.