Lēvenvoldes
Lēvenvoldes (vācu: Löwenwolde) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13. gadsimta un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (1747). Vēlāk dzimtas atzari izplatījās arī Austrijā un Krievijā.
Vēsture labot šo sadaļu
Pirmais zināmais Lēvenvoldu dzimtas pārstāvis bija 1299. gadā pieminētais Johaness no Lēvenvaldes (dominus Johannes, miles, dictus de Levenwalde). Viņš bijs Dānijas karaļa vasalis Dāņu Igaunijā, viņam piederēja īpašumi arī Tērbatas bīskapijā. Iespējams, ka 13. gadsimtā viens no dzimtas atzariem pieņēmis Vrangeļu (Wrangele) vārdu no sava zemes īpašuma Varanga apzīmējuma Viruzemē.[1] 1343. gadā, kad Livonijas-Pleskavas karu laikā krievi iebruka Otepē apkaimē, bruņinieks Johans no Lēvenvoldes kritis kaujā pie Pleskavas kņazistes robežas.[2]
Zviedru Vidzemes muižnieks Gerhards Johans fon Lēvenvolde sabiedrojās ar Johanu Reinholdu fon Patkulu, protestējot pret muižu redukciju, par ko Zviedrijas karalis viņam piespriedis nāvessodu. Aizbēdzis uz Kurzemes un Zemgales hercogisti, Lielā Ziemeļu kara laikā pārgāja Pētera I dienestā, pēc Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas (1710) bija cara pilnvarnieks (пленипотенциарий) Baltijas provincēs. Kad 1711. gadā Pētera I dēls Aleksejs apprecējās ar Braunšveigas-Lineburgas princesi Sofiju Šarloti, Gerhards Johans fon Lēvenvolde tika iecelts par viņas galminieku (обер-гофмейстер). Viņam bija trīs dēli: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (ap 1686–1735), Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde (1692–1769), Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde (1693–1758), kas turpināja kalpot Krievijas impērijas ķeizariem.
Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde bija Katrīnas I galminieks (камер-юнкер) un favorīts, 1726. gadā tika iecelts grāfa kārtā. Ķeizarienes Annas laikā turpināja būt par galminieku (обер-гофмаршал), pēc viņas nāves izsūtīts uz Soļikamsku. 1854. gadā Krievijas impērijas Senāts Lēvenvoldu dzimtas piederīgajiem piešķīra mantojamu baronu titulu.
Pēc 1920. gada agrārās reformas Lēvenvoldēm muižas atņēma un viņi pārcēlās uz dzīvi Vācijā.
Lēvenvoldu muižas Latvijā labot šo sadaļu
- Vīķu muiža (Zarnau),
- Dikļu muiža (Dickeln),
- Bauņu muiža (Bauenhof),
- Vilzēnu muiža (Wilsenhof),
- Mujānu pilsmuiža (Mojahn),
- Burtnieku pilsmuiža (Schloß Burtneck),
- Mazstraupes pils (Klein-Roop).
Ievērojami Lēvenvoldes labot šo sadaļu
- Gerhards Johans fon Lēvenvolde (Gerhard Johann von Löwenwolde, miris 1723), Zviedru Vidzemes muižnieks, pēc 1710. gada Krievijas cara Pētera I dienestā.
- Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde (Gustav Reinhold von Löwenwolde, Густав Рейнгольд Левенвольде, 1693–1758), Krievijas impērijas galminieks
- Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (Karl Gustav von Löwenwolde, ap 1686–1735), Krievijas impērijas diplomāts
- Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde (Friedrich Casimir von Löwenwolde, 1692–1769), Krievijas impērijas diplomāts, vēlāk Austrijas armijas ģenerālis
- Kārlis fon Lēvenvolde (Karl von Löwenwolde, Карл Карлович Левенвольде, 1779–1812), kritis Borodinas kaujā
- Kazimirs fon Lēvenvolde (Casimir von Löwenwolde, Казимир Карлович Левенвольде, 1780–1805), miris pēc Austerlicas kaujas
- Frīdrihs Johans fon Lēvenvolde (Friedrich Johann von Löwenwolde, Фридрих Иоганн Густавович Левенвольде, 1776–1832), Vidzemes guberņas landmaršals (1827–1830)
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 2: Estland, Bd.:1, Görlitz, 1930, lpp.606–611
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «[[Atskaņu hronika]] (08030.-09036.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 5. septembrī.
- ↑ Карамзин Н.М. История государства Российского. Том 4.