Lāču samtbeka
Lāču samtbeka jeb lāču beka (Xerocomus badius jeb Imleria badia, agrāk arī Boletus badius) ir Latvijā bieža vidēji liela beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. 2014. gadā šo sugu izdalīja īpašā ģintī Imleria, nosaucot to par godu beļģu mikoloģei Luīzei Imlerei,[1] taču pagaidām vairums lietošanā esošo sēņu noteicēju ir izdoti pirms šī gada un Latvijā pašlaik šī sēne vēl tiek saukta par samtbeku.
| Lāču samtbeka Xerocomus badius | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Samtbekas (Xerocomus) |
| Suga | Lāču samtbeka (X. badius) |
 Lāču samtbeka Vikikrātuvē | |
Sēnes apraksts
labot šo sadaļu
- Cepurīte: krāsa kastaņbrūna vai šokolādes brūna. Forma izliekta, vēlāk plakana vai polsterveida, ar mazliet ieliektu malu. Platums līdz 15, reti 20 cm. Virsmiziņa gluda, sausa, slapjā laikā mazliet lipīga, sausā spīdīga. Mīkstums bālgans vai dzeltenīgs, maigs, sulīgs, sākumā blīvs, vēlāk porains ar svaigu augļu smaržu un patīkamu, baravikām līdzīgu garšu, griezumu vietās zilē, pēc tam brūnē.
- Stobriņi: dzeltenīgi, vēlāk dzeltenzaļi līdz zaļganpelēkiem. Atveres stūrainas, stobriņu krāsā, iespiedumu vietās zilē.
- Kātiņš: cilindrisks, dažreiz saspiests, blīvs, šķiedrains, uz vecumu gludāks, gaiši brūns, pie pamatnes un augšgalā gaišāks, viegli lāsumains, bez tīklveida zīmējuma. Bieži izliekts. Garums līdz 12 cm, resnums 1—4 cm.
- Sporas: vārpstveida, gaiši dzeltenas, masā olīvbrūnas, 11—17/4,5—6 µm.
- Bazīdijas: 35—47/11—13 µm.
- Cistīdas: bezkrāsainas, 60—90/10—11 µm.[2][3][4][5][6]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuMikorizas sēne. Aug parasti pa vienai skujkoku, retāk lapu koku mežos, īpaši skābās, smilšainās augsnēs, reizēm pie stumbru pamatnes vai uz celmiem, arī augsnes atsegumos. Īpaši bieži sastopama retinātos priežu mežos. Labi panes sausumu. Galvenais augšanas periods augusts un septembris, labvēlīgos apstākļos no jūlija līdz novembrim.[7][8]
Barības vērtība
labot šo sadaļuĒdama bez iepriekšējas novārīšanas. Lietojama visos veidos, garšas ziņā reizēm tiek pielīdzināta baravikām.[9]
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuVar tikt sajaukta ar egļu baraviku, kuras mīkstums un atveres nezilē bojājumu vietās.[10]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Nomenclatural novelties : Alfredo Vizzini — Imleria Vizzini, gen.nov.
- ↑ V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 42. lpp.
- ↑ A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974. 102. lpp.
- ↑ Л.Лебедева, «Грибы», Госторгиздат, 1937. 57. lpp.
- ↑ M.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003. 66. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
- ↑ Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 192. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
- ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 151. lpp.
- ↑ Apraksts fungi.lv
- ↑ Bay bolete
- ↑ T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 188 lpp. ISBN 9984-22-283-7.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lāču samtbeka |