Kukurūzas kampaņa

Kukurūzas kampaņa (krievu: Кукурузная кампания) bija PSRS vadītāja Ņikitas Hruščova 1955. gada janvārī iesākta masu kampaņa kukurūzas audzēšanai. Kampaņas sākotnējais mērķis bija līdz 1960. gadam ar kukurūzu apsēt 28 miljonus hektāru, un 1962. gadā sējumu kopplatība sasniedza 37 miljonus hektāru. Tā kā lielākajā PSRS daļā klimata apstākļi nebija piemēroti pārtikas kukurūzas iegūšanai, to galvenokārt plānoja audzēt kā skābbarības materiālu, ar ko barot mājlopus, tā samazinot graudu patēriņu lopbarībai un palielinot gaļas, piena un sviesta ieguvi. Balstoties uz pārāk optimistiskiem aprēķiniem, Hruščovs paziņoja, ka pateicoties kukurūzai, 1961. gadā PSRS apsteigs ASV piena, sviesta un gaļas ražošanas apjomos.[1]

PSRS pastmarka ar saukli "Kukurūza, tā ir gaļa, piens, sviests"
Kukurūzas pastmarka

Dažādas kukurūzas šķirnes tika sētas gandrīz visā lauksaimniecībai piemērotajā PSRS teritorijā, un tipiski padomju kampaņām, kukurūzas propaganda drīz sasniedza absurdus apjomus, taču plānotos mērķus kampaņa nesasniedza. Atšķirībā no ASV, kur Hruščovs personīgi apmeklēja kukurūzas laukus, PSRS teritorijā kukurūzai vispiemērotākās bija tikai Karpatu, Kaukāza un daļēji Ukrainas un Centrālāzijas teritorijas. Pārējās valsts daļās kukurūzas ražas bija nestabilas, nespējot nodrošināt Hruščova paredzētos 4—5 reizes lielākos skābbarības apjomus.[2]

1955. gadā ar kukurūzu apsēja 17,9 miljonus hektāru, 1956. gadā 23,9 miljonus hektāru. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ valsts ziemeļu reģionos, 1957. gadā apsēja par 7 miljoniem hektāru mazāk. Kukurūzai nepiemērotajos reģionos atsākās daudz izturīgāko kartupeļu stādīšana. Arī Hruščova ideja, ka kukurūzas laksti būs labs skābbarības avots, neizrādījās patiesa, jo kukurūza ir salīdzinoši mazvērtīga lopbarības piedeva, kuras audzēšana prasa trīs reizes vairāk ieguldītā laika nekā tradicionālie kvieši. Arī cūkgaļas un liellopu gaļas iegūšanai primārā barība ir graudi, nevis kukurūza, tomēr kukurūzas izmantošana nodrošināja piena ieguves pieaugumu.[3] 1962. gadā vēsie un lietainie laika apstākļi iznīcināja 70—80% kukurūzas sējumu. Vienlaikus, kviešu ražas samazinājās no 64 miljoniem tonnu 1953. gadā līdz 47 miljoniem tonnu 1965. gadā.[4] Klimata izraisītā neraža noveda pie pārtikas krīzes 1962.-63. gadā, kas izraisīja iedzīvotāju nemierus, un PSRS bija spiesta iepirkt kviešus ārzemēs.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot