Kuģa Ķīļa Ēta
Kuģa Ķīļa Ēta (η Car, η Carinae, Kuģa Ķīļa η) ir zilais pārmilzis Kuģa Ķīļa zvaigznājā. Starp zināmajām zvaigznēm tā ir viena no vislielākajām un nestabilākajām, tā uzvedas praktiski neparedzami. Zvaigznes masa, kas vairāk kā 100 reizes pārsniedz Saules masu, ir tuva maksimālajai teorētiski iespējamai, bet tās starjauda ir apmēram 5 000 000 reižu lielāka nekā Saulei. Kuģa Ķīļa Ēta atrodas neliela divkārša miglāja - Homunkula miglāja - iekšienē. Šis miglājs izveidojies relatīvi nesen (pirms apmēram 165 gadiem notikuša uzliesmojuma, tā dēvētā Lielā izvirduma, laikā) un to aptver daudz lielāks miglājs - Ķīļa miglājs jeb NGC 3372. Netālu no Homunkula miglāja atrodas Atslēgas cauruma miglājs. Kuģa Ķīļa Ēta atrodas 7500 līdz 8000 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas.
| Kuģa Ķīļa Ēta | |
|---|---|
 Kuģa Ķīļa Ēta Homunkula miglāja iekšienē (attēls iegūts 1995. gadā ar Habla teleskopu) | |
| Citi nosaukumi: | η Carinae |
| Zvaigznājs: | Kuģa Ķīlis |
| Rektascensija: | 10h 45m 03.591s |
| Deklinācija: | −59° 41′ 04,26″ |
| Redzamais spožums: | 6,21 |
| Masa: | 100 - 150 M☉ |
Vēsture labot šo sadaļu
Astronomisko novērojumu vēsturē Kuģa Ķīļa η ir stipri mainījusi savu redzamo spožumu. 1677. gada Haleja zvaigžņu katalogā uzrādīts ceturtais zvaigžņlielums. 1730. gadā zvaigzne bijusi viena no spožākajām Kuģa Ķīļa zvaigznājā, bet 1782. gadā kļuvusi ļoti vāja. 1820. gadā zvaigzne strauji sākusi pieaugt spožumā un 1837. gadā sasniegusi 1. zvaigžņlielumu. 1843. gada aprīlī tās redzamais spožums sasniedzis −0,8m, tātad tā bijusi otrā spožākā zvaigzne pēc Sīriusa. Drīz pēc tam tās spožums samazinājies simtiem reižu un 1870. gadā Kuģa Ķīļa Ēta vairs nav bijusi saskatāma ar neapbruņotu aci. Starp 1887. un 1895. gadu noticis neliels spožuma pieaugums, pēc tam līdz 1930. gadam zvaigzne bijusi nemainīgi vāja ar lielumu 7,5m. Kopš 20. gadsimta 50. gadiem Kuģa Ķīļa η spožums atkal lēnām pieaug.
Kuģa Ķīļa Ēta, tāpat kā citas pārmilzu zvaigznes, strauji zaudē masu. 1841.-1843. gada uzliesmojuma laikā, kad izveidojās Homunkula miglājs, tā pazaudējusi vairākas Saules masas. Pašlaik tā zaudē masu ar ātrumu divas Zemes masas dienā.
Tiek uzskatīts, ka Kuģa Ķīļa η tuvāko dažu desmitu tūkstošu gadu laikā kļūs par pārnovu.[1]
90. gados, pētot zvaigznes rentgena un UV spektru cikliskās izmaiņas, tika izvirzīta hipotēze par η Carinae pavadoņzvaigznes esamību. 2005. gadā, izmantojot NASA kosmisko observatoriju Far Ultraviolet Spectroscopic Explorer, tika iegūti neapstrīdami pierādījumi šāda pavadoņa eksistencei.[2]