Krušvica

Krušvica (poļu: Kruszwica) - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidiem no Inovroclavas Paluku reģionā pie Notecas upes Goplo ezera krastā. Pilsēta pēc leģendas saistīta ar Polijas valsts dibināšanu.

Krušvica
Peles tornis (Mysia Wieża) Krušvicā
Ģerbonis
Krušvica
Koordinātas: 52°40′38″N 18°19′45″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Kujāvijas-Pomožes vojevodiste
Apriņķis	Inovroclavas apriņķis
Pilsētas tiesības	1422
Platība
• Kopējā	6,64 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	9 288
• blīvums	1 411,6/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://www.kruszwica.um.gov.pl/
Krušvica Vikikrātuvē

Krušvica ir leģendārās goplānu cilts senais centrs VII - IX gadsimtā. Pēc leģendas Krušvicā Peles tornī peles sagrauza pusleģendāro IX gadsimta pirms Pjastu dinastijas valdnieku Popelu (Popiel) un viņa ļauno, bet skaisto sievu Riksu (Ryksa). Mūsdienās saglabājies tornis netiek atzīts par tik vecu. Popels pieminēts Galla Anonīma, Jana Dlugoša un Marcina Kromera rakstos. Pēc Popela nāves Krušvicā 842. gadā sanācis konvents, lai izvēlētos jaunu valdnieku. Nevarēdami vienoties, tika nolemts, ka pirmais cilvēks, kurš ieies pa pilsētas vārtiem, tiks atzīts par valdnieku. Pēc leģendas tas izrādījies kāds ebrejs, vārdā Abrahams Prohovņiks. Viņš gan atteicās no troņa un Abrahama vietā par valdnieku ievēlēja pirmo Pjastu dinastijas kņazu.

Ap 1015. gadu sakarā ar sacelšanos pret kristietības ieviešanu Pomerānijā uz Krušvicu no Kolobžegas pārcēla Pomerānijas bīskapa sēdekli. Pilsētā atrodas 1120. gadā celtā romāņu stila Pētera un Pāvija baznīca (Parafia Świętych Apostołów Piotra i Pawła w Kruszwicy).