Krustu kalns (Lietuva)
Krustu kalns (lietuviešu: Kryžių kalnas) ir Lietuvas katoļu svētvieta agrākā pilskalna vietā, atrodas 12 km attālumā no Šauļiem, 10 km no topošā Saules kaujas memoriāla. Krustu kalnu katru gadu apmeklē tūkstošiem svētceļnieku un tūristu.
| Krustu kalns | |
|---|---|
| |
  Krustu kalns  Krustu kalns |
|
| Augstums | m v.j.l. |
| Atrašanās vieta |  Lietuva, Šauļu apriņķis
|
 Krustu kalns Vikikrātuvē
| |
Vēsture
labot šo sadaļuŠīs vietas vēsture ir ļoti sena, 1991.-1993. gadā veiktie arheoloģiskie izrakumi apstiprināja zemgaļu vai žemaišu koka pils esamību Jurgaiču pilskalnā. Lietuvas krusta karu laikā 1348. gadā krustneši pili nodedzināja, tikai 15. gadsimtā žemaiši atteicās no savas tradicionālās reliģijas un pieņēma kristietību.
Nav precīzi noskaidrojams, kad te parādījās pirmais krusts, taču uzskata, ka tas ir saistīts ar Lietuvā izplatīto tradīciju tos uzlikt ceļa malās un skaistās vietās. Vēstures hronikās kalns pirmo reizi pieminēts 1850. gadā[1], tiek uzskatīts, ka pats pirmais krusts uzlikts 1831. gadā pēc lietuviešu un poļu Novembra sacelšanās apspiešanas, krustu skaits pieauga pēc Janvāra sacelšanās dalībnieku pakāršanas pie Šauļiem.
1900. gadā, kad krusti oficiāli tika skaitīti pirmo reizi, to bija tikai 130. Šobrīd to skaits tiek lēsts krietni virs 200 tūkstošiem, taču saskaitīt tos ir ārkārtīgi grūti, jo uz daudziem lielajiem krustiem ir sakārti vairāki desmiti mazāku krustiņu.
Pēc Lietuvas PSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas lēmuma 1961. gada 5. aprīlī ar buldozeriem un uguni tika iznīcināti 1500 krustu. Tas pats regulāri tika darīts arī pēc Roma Kalanta pašsadedzināšanās un disidentu kustības pieauguma 1973., 1974. un 1975. gadā, mēģinot kalnu arī appludināt[2], taču pēc visiem šiem grautiņiem krustu kļuva aizvien vairāk un vairāk. Lai arī to vairākus gadus stingri apsargāja, cilvēki vienalga naktīs atkal un atkal sanesa jaunus krustus.
Arī 2007. gada janvārī kalnā notikušais ugunsgrēks neko nespēja nodarīt - jau vasarā izdegusī vieta bija "aizaudzēta" ar jauniem krustiem. Lielākais notikums kalna vēsturē ir Romas pāvesta Jāņa Pāvila II apmeklējums 1993. gadā. Gadu vēlāk te uzstādīja viņa dāvinājumu Krustu kalnam.
Franciskāņu klosteris
labot šo sadaļuApmēram 300 metrus aiz Krustu kalna paceļas franciskāņu klosteris. Sarkano ķieģeļu būve ir iesvētīta 2000. gadā, bet uzbūvēt šo klosteri pamudināja pāvests, viesodamies Vernas franciskāņu klosterī Itālijā. Klostera projekta izstrādē piedalījās itāļu un lietuviešu arhitekti, un pāvests tam devis savu svētību 1997. gadā. Klosteri ir iespējams apmeklēt, ekskursijas tajā vada mūki. Ekskursija parasti sākas lūgšanu zālē, pa kuras logu labi pārredzams Krustu kalns. Klostera pagalma vidū paceļas Svētā Franciska skulptūra.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1850. gadā Šauļu muižas rēķinvedis Maurikis Hriškevičs rakstīja: Cilvēki Jurgaiču pilskalnu uzskata par svētu. Šajā kalnā nekad nav bijuši kapi vai krusti līdz 1847. gadam, bet tagad tur stāv ap 20 krustu .
- ↑ Seši interesanti fakti par Krustu kalnu Lietuvā delfi.lv, 2013. gada 10. oktobrī
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krusta kalns |