Krosno

Krosno (poļu: Krosno), pilnais nosaukums Karaliskā Krosno brīvpilsēta (poļu: Królewskie Wolne Miasto Krosno), ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē uz dienvidiem no Žešovas pie Vislokas upes. Pazīstama kā pilsēta, kuras apkaimē tika ierīkoti pasaulē pirmie naftas urbumi. Pazīstama arī Krosno stikla rūpniecība.

Krosno
pilsēta
Krosno
Tirgus laukums Krosno
Karogs Ģerbonis
Krosno
Koordinātas: 49°41′41″N 21°45′44″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Piekarpatu vojevodiste
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1342
Platība
• Kopējā	43,48 km2
Augstums	264 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	45 057
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.krosno.pl
Krosno Vikikrātuvē

Pirmoreiz minēta rakstos 1282. gadā. Viduslaikos bagāts tirdzniecības centrs ar aizsardzības mūriem. Pilsēta relatīvi panīka 17. gadsimtā. Pēc Polijas dalīšanas Krosno tika iekļauta Austrijas impērijas sastāvā. 19. gadsimta vidū, pateicoties Ignacija Lukaseviča iesāktajai naftas rūpniecības attīstībai, Krosno piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.

1996. gadā Krosno radās nāves metāla grupa Decapitated. Krosno ir sociālistiskās Polijas politiķa Vladislava Gomulkas (Władysław Gomułka, 1905-1982) dzimtā pilsēta.

Apskates objekti

• Krosno Vojceha baznīca (Kościół św. Wojciecha w Krośnie)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krosno.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)