Kristaps Reinholds Girgensons

Kristaps Reinholds Girgensons; Christoph Reinhold Girgensohn
Personīgā informācija
Dzimis	1752. gada 2. februārī ; Zosēni (Zosēnu pagasts), Rīgas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1814. gada 15. jūnijā (62 gadi); Jaunpiebalga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Tautība	vācbaltietis
Vecāki	Georgs Reinholds Girgensons un Anna Lūcija Bādenhāgene
Māsas	Juliana Luīzija, Renāte Šarlote, Barbara Elizabete
Dzīvesbiedre	Doroteja Renāte Elizabete Fitkava, Anna Helēna Mīleke
Bērni	Ernests Georgs, Leonards Oto Gotlībs, Gustavs Kārlis, Auguste Luīze, Šarlote Napjerska, Oto Kristaps Heinrihs, Vilhelms Johans, Teodors
Literārā darbība
Valoda	latviešu, vācu
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Kristaps Reinholds Girgensons (vācu: Christoph Reinhold von Girgensohn, 1752—1814) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks.

Dzīvesgājums

Mācītāja Kristapa Reinholda Girgensona no 1801. līdz 1804. gadam celtā Jaunpiebalgas draudzes novada luterāņu baznīca.

Dzimis 1752. gadā Zosēnu muižas nomnieka Reinholda Girgensona ģimenē.^[1] Mācījās Kēnigsbergas Collegium Fridericianum (1767—1769). Studēja teoloģiju Leipcigas Universitātē (1769—1772).^[2]

Bija Ērgļu draudzes novada (1775—1791), vēlāk Jaunpiebalgas draudzes novada mācītājs (1791—1814) un no 1800. gada Cēsu prāvests.

1809. gadā viņš bija viens no Vidzemes jaunās, racionālisma garā sastādītās dziesmu grāmatas (Kristīgas dziesmas, Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas) izdevējiem. Liela daļa krājumā ievietoto Baumbaha, Mačevska un Stendera dziesmu bija pārņemtas no 1806. gada Kurzemes dziesmu grāmatas. No jauna uzņemtas Jaunpiebalgas draudzes novada mācītāja Kristapa Reinholda Girgensona, Rūjienas draudzes novada mācītāja Gustava Bergmaņa un Rubenes draudzes novada mācītāja Kristapa Hardera, kā arī Vidzemes ģenerālsuperintendenta Kārļa Gotloba Zontāga sacerētās dziesmas.^[3]

Miris 1814. gadā. Pēc viņa nāves nāca klajā viņa "Stāsti, pasakas, dziesmas un mīklas, par pamācīšanu un izlustēšanos" (1823) un angļu rakstnieka Daniela Defo darba "Robinsons Krūziņš" (1824) tulkojums pēc vācu rakstnieka J. H. Kampes (Joachim Heinrich Campe, 1746-1818) apstrādājuma.^[4]

Darbi

Girgensons dzejas stilā pārspēja sava laika biedrus: dažas viņa dziesmas norit netraucētā jaukskaņā, piemēram, "Draugu dziesma" (Tā nevar še palikt, kā bijis, kur mēness te aug un te zūd), "Svešinieka dziesma", "Meitas dziesma vērpjot" (Ratiņ, tec arvienu, klusu nestāvi, smalku pavedienu meitai sagriezti).

Kristīgas dziesmas, Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas. Jelgava: 1809. (K. R. Girgensona redakcijā)
Kleines liturgisches Handbuch für Prediger bey lettischen Gemeinden (1822)
Girgensohn, C. R. Stahsti, pasakkas, dseesmas un mihklas [et]c (1823)

Atsauces

Ārējās saites

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

[1] .com^{[novecojusi saite]}

[2] BBLD — Baltisches Biographisches Lexikon Digital^{[novecojusi saite]}

[3] T. Pumpuriņš. LATVIEŠIEM DOMĀTO LUTERISKO DZIESMU GRĀMATU MODERNIZĀCIJA (18. GS. BEIGAS — 19. GS. SĀKUMS)^{[novecojusi saite]}

[4] Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture

[1]

[2]

[3]

[4]