Krista Dzudzilo
Krista Vindberga (Dzudzilo) (dzimusi 1989. gadā) ir latviešu vizuālā māksliniece.[1] Krista strādā dažādos medijos un mērogos – sākot ar maziem, rūpīgi veidotiem zīmējumiem un beidzot ar liela mēroga scenogrāfijām teātra un operas projektiem. Vizuālās mākslas projektos viņa izmanto scenogrāfiju, piemēram, intensīvu telpas dramaturģiju un aktīvu sadarbību ar skatītāju, savukārt teātrī telpām un kostīmiem ir dziļi simboliska nozīme, kas bieži vien kļūst par patstāvīgiem mākslas darbiem.
Krista Vindberga (Dzudzilo) | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Dzimusi | 1989 | |||||
Nodarbošanās | vizuālā māksliniece | |||||
Oficiālā mājaslapa | ||||||
Apbalvojumi
|
Dzudzilo ir sarīkojusi septiņas personālizstādes un piedalījusies daudzās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Par savu darbu Krista ir saņēmusi atzinību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Kristas darbi atrodas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, kā arī VV Foundation, BTA ART kolekcijās un privātkolekcijās.
Beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu. Ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā un maģistra grādu vizuālās komunikācijas nodaļā. Nereti sadarbojās ar mākslinieku Reini Dzudzilo. 2019. gadā viņi ar instalāciju ZRwhdZ pārstāvēja Latviju Prāgas Scenogrāfijas Kvadriennālē un ieguva apbalvojumu par Labāko kuratoriālo koncepciju. Šis darbs tika izstādīts arī Latvijā Laikmetīgajā mākslas centrā Kim? un tika nominēts Purvīša balvai 2021.[nepieciešama atsauce] 2020. gada jūlijā radīja koncertu-performanci "Viens" Koncertzālē Latvija ar Dariusa Mijo sešām Mazājām simfonijām.
2025. un 2020. gadā Krista saņēma VKKF "Jaunrades stipendiju".[nepieciešama atsauce]
2019. gadā ieguva Latvijas Dizaina gada balvu par patstāvīgo vēstures ekspozīcijai Sirdsapziņas Ugunskurs.[nepieciešama atsauce]
2017. gadā Starptautiskajā Jaunā teātra festivālā "Homo Novus” Dzudzilo radīja vizuālā teātra izrādi "Patētiskā. Par redzamo valodu", interpretējot Čaikovska sesto simfoniju.
Dzudzilo kopā ir radījuši scenogrāfiju, kostīmus un video vairākos teātros, tai skaitā Nacionālajā teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Dailes teātrī, Liepājas teātrī, Rīgas Krievu teātrī, Valmieras teātrī, Dirty Deal Teatro.
2014., 2015., 2016., 2017., 2018., un 2019. gadā tika nominēta Gada balvai teātrī nominācijā "Gada kostīmu māksliniece", un 2016. gadā balvu saņēma par darbu izrādēs "Uguns un Nakts" Nacionālajā teātrī un "Portreti. Vilki un avis." Liepājas teātrī .[1]
2016. gadā Teterevu fonda TÊTE-À-TÊTE laikmetīgās mākslas projektu pilsētvidei konkursā Piezīmes par pašsaprotamām lietām kļuva par laureātiem ar darbu MMXVIII.[nepieciešama atsauce]
2012. gadā ieguva balvu par izcilu vizuālo tēlu Tartu Drāmas festivālā.
Gleznu diptihs "1987" ir iekļauts Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja kolekcijā. Video darbs "Skaidrība", kurš tika nominēts Purvīša balvai 2016, ir iekļauts Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja krājumā.[nepieciešama atsauce] Instalācija "Mīlestība ir akla II", kura tapusi kopā ar Reini Dzudzilo, ir iekļauta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Krista Dzudzilo». Latvijas Nacionālā opera un balets.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Krista Dzudzilo izrades.lv
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |