Kristāla nakts
Kristāla nakts bija nakts 1938. gadā no 9. uz 10. novembri, kad Vācijā notika masveidīgi nacistu partijas organizēti un valsts atbalstīti pret ebrejiem vērsti grautiņi. Kristāla nakts savu nosaukumu ieguva no ebreju īpašumu izdauzīto skatlogu lauskām, kas, beidzoties grautiņiem, pārklāja Vācijas pilsētu ielas. Kristāla nakts iezīmē holokausta attīstības stadiju, kad juridiskas un sociālas represijas pret ebrejiem pārvērtās tiešās fiziskās represijās.
 Kristāla naktī iznīcināta sinagoga | |
| Datums | 1938. gada 9.-10. novembris |
|---|---|
| Norises vieta |
.svg){kind=small} Trešais Reihs (kā arī Sudetu apgabals), Dancigas brīvpilsēta |
| Mirušie | 91+ |
| Izraisītājs(-i) | Sturmabteilung triecienieki, Schutzstaffel, Hitlerjūgends, vācu pilsoņi |
| Aizdomās turētais | Sturmabteilung triecienieki, Schutzstaffel, Hitlerjūgends, vācu pilsoņi |
| Dalībnieki | Sturmabteilung triecienieki, Schutzstaffel, Hitlerjūgends, vācu pilsoņi |
| Iemesls | antisemītisms, Ernsta fon Rāta slepkavība |
Par grautiņu ieganstu tika izmantots atentāts, kad 1938. gada novembrī Parīzē no Polijas iebraukušais ebrejs Geršels Grīnšpans nošāva Vācijas diplomātu fon Ratu par to, ka vācu varas iestādes deportēja viņa ģimeni no Vācijas. Pēc šīs ziņas parādīšanās presē visu Vāciju pāršalca organizēts pret ebrejiem vērsta vandalisma vilnis — naktī no 9. uz 10.novembri tika aizdedzinātas 267 sinagogas, ebreju veikaliem tika izsisti skatlogi, daudzi simti ebreju tika piekauti, 20 000 ebreji tika arestēti. Vācijas varasiestādes ziņoja, ka grautiņos nogalināts 91 ebrejs, tomēr mūsdienās zinātnieki uzskata, ka patiesais upuru skaits bijis lielāks.[1]
Varas iestāžu reakcija
labot šo sadaļu- 10. novembrī Volfs Henrihs fon Helldorfs, Berlīnes policijas prefekts (kurš naktī neatrdās pilsētā), sasauca policijas virsnieku sapulci, kurā sašutis izteica rājienu saviem padotajiem, paziņojot, ka ja viņš būtu bijis tobrīd Berlīnē, tad būtu pavēlējis šaut uz vandaļiem.[nepieciešama atsauce]
- 12. novembrī Geringa rezidencē tika sasaukta ārkārtas apspriede, kurā ebreju kopienai nodarītos materiālos zaudējumus novērtēja uz 25 000 000 reihsmarkām, sagrautos veikalus un izdemolētos uzņēmumus lika pārņemt valsts pārziņā, bet to īpašniekiem - ebrejiem kompensēt zaudējumus.
- Vācijā dzīvojošos ebrejus, citu valstu pilsoņus, izsludināja par "nevēlamiem ārzemniekiem" un uzsāka to izraidīšanu no Vācijas, bet vairākus tūkstošus vietējo ebreju uz laiku ieslodzīja darba (koncentrācijas) nometnēs.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristāla nakts |
- Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3 ISBN 5-87214-023-3 Nepareizs ISBN
- Herbert Schultheis: Die Reichskristallnacht in Deutschland nach Augenzeugenberichten. Rötter Druck und Verlag GmbH, Bad Neustadt a. d. Saale, ISBN 978-3-9800482-3-1
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Kristallnacht». encyclopedia.ushmm.org (angļu). Skatīts: 2021-10-19.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristāla nakts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)