Krioterapija

Krioterapija (sengrieķu κρύος — 'sals', θεραπεία — 'dziedināšana') ir terapijas veids, kurā uz cilvēka ādu vai audiem ķermeņa dziļumā tiek veikta iedarbība ar zemām temperatūrām. Krioterapija tiek izmantota medicīnā un kosmetoloģijā.

Kriosauna un kriokamera

Kriosauna

Kriosauna ir iekārta, kurā cilvēka āda uz dažām minūtēm (līdz trim četrām) tiek pakļauta temperatūrai ap -170 °C. Tādējādi tiek izraisīta organisma fizioloģiska reakcija, neatdzesējot iekšējos orgānus. Kriosaunas apmeklētājam procedūras laikā ir uzvilkti cimdi, zeķes un apakšveļa, galva atrodas ārpus kriosaunas. Līdzīga aukstuma iedarbība tiek īstenota kriokamerā, bet tajā tiek izmantota temperatūra ap -120 °C, procedūras laikā apmeklētājs valkā cimdus, zeķes, apakšveļu, kā arī cepuri vai ausu aizbāžņus, sejas un deguna masku, jo kriokamerā atrodas viss cilvēka ķermenis. Atšķirībā no kriosaunas, kura paredzēta vienam apmeklētājam, kriokamerā vienlaicīgi var atrasties vairāki cilvēki.

Pēc krioterapijas pakalpojumu sniedzēju teiktā, kriosauna un kriokamera palīdz pārvarēt nogurumu, samazināt dažādu ķermeņa daļu sāpes un iekaisumu, nodrošināt imūnsistēmas funkcionēšanu, pārvarēt psihiskos traucējumus, ārstēt ādas slimības, atbrīvoties no liekā svara, reabilitēties pēc slimībām.

Krioterapiju kriosaunās un kriokamerās nedrīkst pielietot cilvēkiem, kam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, kas neilgi pirms procedūras apmeklējuši ūdensprocedūras, kam ir alerģija pret aukstumu, kam nesen bijis infarkts vai insults, kas slimo ar tuberkulozi, kam ir vēnu tromboze, tāpat krioterapija nav veicama grūtniecēm.

Ledusterapija

Krioterapiju, kurā aukstuma iedarbību veic ar ledu, iespējams veikt mājas apstākļos. Tā var izpausties kā ledus paku likšana pie nenozīmīgi ievainotām ķermeņa daļām, piemēram, sasituma, sastiepuma vai apdeguma gadījumā. Tā var izpausties arī kā ledus vannas, kad viss ķermenis tiek iegremdēts tilpnē, kas piepildīta ar ledus gabaliem, šādu metodi izmanto muskuļu noguruma pārvarēšanai, imūnsistēmas stiprināšanai. Ledusterapijai salīdzinājumā ar kriosaunu piemīt zemāka efektivitāte.

Krioķirurģija

Krioķirurģija ir ķirurģija, kurā ar zemām temperatūrām tiek iznīcināti bojātie vai slimīgie audi. Visbiežāk krioķirurģijā tiek izmantots šķidrais slāpeklis, kura viršanas temperatūra ir -195,8 °C. Krioķirurģija tiek pielietota pret tādiem ādas veidojumiem kā kārpas, melanocītu audzēji, keratozes, akrohordoni. To arī lieto, lai ārstētu dažādu veidu vēzi.

Krioķirurģijas priekšrocības ir ātra atveseļošanās, salīdzinot ar parasto ķirurģiju, iespējama izvairīties no paliekošām rētām, iespēja atkārtot operāciju, iespēja kombinēt ar citām ārstēšanas formām.

Tās trūkums ir nepietiekamā informētība par šī ķirurģijas veida ilgtermiņa efektivitāti cīņā ar vēzi. Salīdzinājumā ar parasto ķirurģiju un radioterapiju ir mazāk izteiktas blakusparādības, taču tās ir iespējamas: ārstējot dzemdes kakla vēzi, var sākties krampji, sāpes, asiņošana; pēc ādas audzēju krioķirurģijas iespējamas rētas un tūskas, apmatojuma un pigmentācijas pazušana, nerva bojājuma gadījumā — jutīguma pazušana; zemās temperatūras, ārstējot kaulu audzējus, var bojāt tuvumā esošos kaulaudus, kādēļ kauli kļūst trauslāki; ārstējot aknu audzējus, var tikt aizskarti žultsvadi; ārstējot prostatas vēzi, var tikt izraisīta urīna aizturēšana, urīna nesaturēšana, impotence, taisnās zarnas bojājums.