Atvērt galveno izvēlni

Kriminālliteratūra ir literatūras žanrs, kas apraksta noziegumus, to atklāšanu un motīvus. Kriminālliteratūrai ir vairāki apakšžanri: detektīvs, juridiskais trilleris, detektīvromāns. Noslēpumainība ir galvenais šo daiļdarbu elements.

Satura rādītājs

Kriminālliteratūras vēstureLabot

Senākais pazīstamākais kriminālliteratūras darbs ir Tomasa Skinera Stura anonīmais darbs "Ričmonda" (1827). Labāk pazīstami ir Edgara Alana Po darbi[1] — "Slepkavības Rū Morgā" (1841), "Marijas Rože Noslēpums"[2](1841) un "Nozagtā vēstule" (1842).

Artura Konana Doila "Šerloks Holmss"[3] ir uzskatāms par iemeslu kriminālliteratūras žanra popularitātei.

Kriminālliteratūras kategorijasLabot

DetektīvsLabot

  • Ieslēgtās telpas noslēpums: detektīvromāns, kuros noziegums tiek veikts it kā saskaņā ar neiespējamiem apstākļiem, piemēram, aizslēgta telpa,kurā neviens noziedznieks nevarētu iekļūt.
  • Apgāzts detektīvstāsts: žanrs, kurā lasītājs zina, kas ir noziedznieks un viss darbs ir par to, kā detektīvs atklāj to, ko lasītājs jau zina.
  • Psiholoģiskais trilleris: šim trillera apakšžanram raksturīgas daudzas detektīva iezīmes.

Filmas un literatūraLabot

Kriminālliteratūras adaptācijas filmās vai seriālos guvušas lielus panākumus, piemēram, filma "Jēru klusēšana" un seriāls "Šerloks Holms" (2010).

VideospēlesLabot

Kriminālžanrs izplatījies arī līdz videospēlēm, kā piemēru var minēt L.A. Noire, kurā spēlētājam tiek piedēvēta policista loma, kas izmeklē noziegumu vietas, izjautā aizdomās turētos vai aculieciniekus un beigās notver vaininieku.

AtsaucesLabot