Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)

Krievu—austriešu—turku kara (1787—1792) pamatā bija Osmaņu impērijas mēģinājums atgūt iepriekšējā krievu—turku karā (1768—1774) Krievijas impērijai pazaudētās teritorijas.

Krievu—turku karš (1787—1792)
Daļa no Krievu—turku kari
Datums1787. gada 12. augusts1792. gada 9. janvāris
VietaMoldāvija, Besarābija, Budžaks, Serbija, Melnā jūra
IznākumsAustrijas un Krievijas uzvara
Teritoriālas
izmaiņas
Jasu miera līgums
Karotāji
Flag of the Habsburg Monarchy.svg Habsburgu impērija
Flag of the Russian Empire (black-yellow-white).svg Krievijas impērija
Karogs: Osmaņu impērija Osmaņu impērija
Komandieri
Flag of the Habsburg Monarchy.svgJozefs II
Flag of the Habsburg Monarchy.svgErnests Gideons fon Laudons
Flag of the Russian Empire (black-yellow-white).svg Grigorijs Potjomkins
Flag of the Russian Empire (black-yellow-white).svg Aleksandrs Suvorovs
Flag of the Russian Empire (black-yellow-white).svg Nikolajs Repņins
Flag of the Russian Empire (black-yellow-white).svg Fjodors Ušakovs
Flag of the Russian Empire (black-yellow-white).svg Marko Voinovičs
Flag of the Russian Empire (black-yellow-white).svg Hozē de Ribass
Flag of the Russian Empire (black-yellow-white).svg Pjotrs Rumjancevs
Ottoman flag.svg Jusufs pašā
Ottoman flag.svg Eski Hasans

Kara priekšvēstureLabot

1786. gadā Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II ar Svētās Romas impērijas ķeizara Jozefa II palīdzību iekaroja Krimu. Konstantinopolē asu reakciju bija izraisījuši iepriekšējā kara rezultātā noslēgtā Kučuk-Kainardžas līguma nosacījumi. Osmaņu negatīvo attieksmi pastiprināja arī Lielbritānijas un Francijas vēstnieku pilnīgais atbalsts pretējai pusei.

Kara noriseLabot

1788. gadā sultāns pieteica karu Krievijai un lika apcietināt Krievijas vēstnieku Konstantinopolē Jakovu Bulgakovu. Tomēr Osmaņu impērijas karaspēks nebija pietiekami sagatavojies un šis mirklis bija pavisam nepiemērots kārtējai karadarbībai, jo Krievija un Habsburgu impērija tagad bija sabiedrotās. 1789. gadā osmaņi izspieda austriešus no Mehadijas un ieņēma Banatu, tomēr Austrijas armijai 1789. gada 8. oktobrī pēc trīs mēnešu aplenkuma feldmaršala Ernesta Gideona fon Laudona vadībā izdevās iekarot Serbijas galvaspilsētu Belgradu.

Toties feldmaršals Rumjancevs Moldāvijā ieņēma Jasus un Kotinu. Pēc ilga aplenkuma Grigorijam Potjomkinam izdevās arī ieņemt Očakovu, kur krievu karaspēks nogalināja pilnīgi visus iedzīvotājus. Ziņa par notikumiem Očakovā izraisīja sultāna nāvi.

KaravadoņiLabot