Krievu—Amerikāņu līnija

Krievu—Amerikāņu līnija (krievu: Русско-американская линия) bija transatlantiskās kuģniecības uzņēmums, kas nodrošināja regulāru tvaikoņu satiksmi līnijā LiepājaRoterdamaŅujorka, bet vēlāk arī uz Helifeksas ostu Kanādā,[1] no 1906. līdz 1917. gadam (Pirmā pasaules kara laikā kuģi kursēja no Arhangeļskas).

Krievu Austrumāzijas tvaikoņu sabiedrības galvenā ēka Kūrmājas prospektā Liepājā
Emigrantu nams Liepājā (1912)

1899. gadā Dānijas akciju sabiedrība "Austrumāzijas kompānija" (dāņu: A/S Det Ostasiatiske Kompagni) Pēterburgā nodibināja meitas kompāniju "Krievu Austrumāzijas tvaikoņu sabiedrību" (Русское Восточно-Азиатское общество).

1906. gadā tā atklāja tvaikoņu satiksmi Liepāja—Roterdama—Ņujorka ar kuģiem "Kauņa" (4630 BRT), "Grodņa" (4634 BRT) un "Koreja" (6163 BRT), savukārt 1907. gadā satiksmi nodrošināja kuģi "Lietuva" (4248 BRT), "Igaunija" (4269 BRT), "Arkonija" (4603 BRT) un "Livonija" (5554 BRT). 1908. gadā kursēja kuģi "Lietuva" (4248 BRT, pārdeva Japānai 1913), "Igaunija" (4269 BRT, nogrima 1913), "Birma" (1914. gadā to pārdēvēja par kuģi "Jelgava", 4595 BRT) un "Krievija" (8596 BRT). 1910. gadā kompānija iegādājās kuģi "Kurska" (7858 BRT), 1912. gadā kuģi "Cars" (6503 BRT), 1913. gadā kuģi "Daugavpils" (8173 BRT, nogremdēts 1918), bet 1915. gadā kuģi "Cariene" (6852 BRT). 1912. gadā kuģi piestāja arī Helifeksas ostā.

Kad Pirmā pasaules kara laikā Liepājai uzbruka Vācija, no 1914. līdz 1917. gadam kuģi kursēja līnijā ArhangeļskaHammerfesta—Ņujorka, bet pēc lielinieku apvērsuma 1918. gadā kompāniju slēdza.

1921. gadā tā atsāka darboties kā Baltijas—Amerikāņu līnija.