Krūmu sīlis
Krūmu sīlis jeb rietumu krūmu sīlis, arī Kalifornijas krūmu sīlis (Aphelocoma californica) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma). Izdala 7 pasugas.[1] Krūmu sīļa izplatības areāls aptver Ziemeļamerikas rietumu pusi, sākot ar Vašingtonas štata dienvidiem un beidzot ar Teksasas un Meksikas centrālo daļu.
| Krūmu sīlis Aphelocoma californica (Vigors, 1839) | |
|---|---|
_(8001957921).jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Vārnu dzimta (Corvidae) |
| Ģints | Krūmu sīļi (Aphelocoma) |
| Suga | Krūmu sīlis (Aphelocoma californica) |
 Krūmu sīlis Vikikrātuvē | |
Izskats
labot šo sadaļu
Krūmu sīlis ir vidēji liels putns, tā ķermeņa garums, ieskaitot asti, ir 27—31 cm, spārnu plētums 39 cm, svars 80 g. Apspalvojums ķermenim ir zils ar pelēku. Tā galva, kakla mugurpuse, spārni un aste ir zili, bet mugura ir brūnganpelēka vai pelēka, pavēdere un rīkles daļa pelēka vai balta.
Uzvedība
labot šo sadaļuAtbilstoši savam nosaukumam rietumu krūmu sīlis, izvēloties dzīves vietu, priekšroku dod zemiem krūmiem un kadiķiem, bet tas dzīvo arī priežu un ozolu mežos un mūžzaļo mežu malās. Krūmu sīlis ir bieži sastopams arī apdzīvoto vietu dārzos un parkos. Attiecībā pret citām putnu sugām rietumu krūmu sīlis ir diezgan agresīvs un nesaticīgs.
Inteliģence
labot šo sadaļuPēdējo gadu pētījumi ir pierādījuši, ka rietumu krūmu sīlis ir viens no inteliģentākajiem vārnu dzimtas putniem. Tā smadzeņu īpatsvars, salīdzinot ar ķermeņa masu, ir vienāds ar šimpanzēm un vaļiem. Tas ir vienīgais dzīvnieks ārpus primātu kārtas, kas plāno uz priekšu nākotni.[2] Tas spēj atcerēties vairāk kā 200 barības slēptuves, kā arī to, kāda barība kurā slēptuvē ir noglabāta un cik daudz barības slēptuvē glabājas.
Barība
labot šo sadaļu
Krūmu sīlis barojoties turas kopā pa pāriem vai nelielās ģimenes grupās. Tas ir visēdājs un barojas ar maziem dzīvniekiem, kā vardēm, ķirzakām, olām, putnēniem, kukaiņiem, graudiem, riekstiem, zīlēm, ogām un augļiem. Reizēm rietumu krūmu sīli var novērot uz melnastes brieža (Odocoileus hemionus) muguras, kur tas pārmeklē brieža spalvu un izlasa ērces un citus parazītus. Briedis ir apmierināts ar kažoka pārmeklēšanu, ļaujot pārmeklēt arī ausis. Krūmu sīlis viegli pierod ēst barību, piemēram, zemesriekstus no cilvēku rokām.
Barības slēptuves
labot šo sadaļuTāpat kā daudzi citi vārnu dzimtas putni krūmu sīlis veido barības krātuves. Sīlis ļoti labi atceras savas krātuves un spēj lielāko daļu no tām atrast arī pēc ilgāka laika.[3] Vācot un slēpjot barību, rietumu krūmu sīlis demonstrē izcilas spējas plānošanā un slēptuves apjoma analīzē, kā arī spējā kombinēt dažāda veida barības slēptuves.[4] Tas ne tikai veido slēptuves un tās atceras, bet arī izspiego kaimiņus un atceras to izveidotās slēptuves. Vēlāk pie pirmās izdevības barība tiek nozagta. Barība tiek zagta ne tikai no sugas brāļiem, rietumu krūmu sīlis izmanto arī zīļu dzeņa (Melanerpes formicivorus) un Klarka riekstroža (Nucifraga columbiana) krātuves. Lai aizsargātu savas slēptuves no iespējamiem "zagļiem", krūmu sīlis izmanto dažādas viltības, pirms tas noslēpj savu guvumu, sīlis pārbauda, vai neviens viņam neseko un viņu nenovēro.[5]
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Krūmu sīlis ligzdas ierīko krūmos vai kokos. Tās ir novietotas salīdzinošiu zemu, 1—10 metrus no zemes. Kamēr mātīte būvē ligzdu, tēviņš to apsargā. Ligzda ir rūpīgi vīta un stingra. Tās diametrs ir 33—58 cm. Ligzdu rietumu krūmu sīlis būvē no zariem, sūnām, sausiem zāļu stiebriem, bet iešpuse izklāta ar saknīšu un vilnas pinumu. Dējumā ir 4—6 olas. Olu krāsa var būt divējāda: gaiši zaļas ar olīvzaļiem raibumiņiem un gaiši pelēkas ar sarkanbrūniem raibumiņiem. Olas perē tikai mātīte. Inkubācijas periods ilgst 16 dienas, bet jaunie putni izlido no ligzdas pēc 18 dienām. Krūmu sīlis dzīvo apmēram 9 gadus. Garākais zināmais rietumu krūmu sīļa mūžs ir bijis 15,75 gadus.
Klasifikācija
labot šo sadaļuKrūmu sīlim ir 7 pasugas:[1]
- Aphelocoma californica californica — sastopams Kalifornijas krasta centrālajā daļā;
- Aphelocoma californica cana — sastopams Kalifornijas dienvidaustrumos Džošua koku parkā;
- Aphelocoma californica caurina — sastopams no Oregonas dienvidrietumiem līdz Kalifornijas centrālajai daļai un Nevadas rietumiem;
- Aphelocoma californica hypoleuca — sastopams Lejaskalifornijā;
- Aphelocoma californica immanis — sastopams no Vašingtonas dienvidrietumiem līdz Oregonas rietumiem;
- Aphelocoma californica obscura — sastopams Kalifornijas dienvidrietumos un Lejaskalifornijā;
- Aphelocoma californica oocleptica — sastopams no Oregonas centrālās daļas līdz Kalifornijas centrālajai daļai un Nevadas rietumiem.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2018
- ↑ Correia et al, 2007. Western Scrub-Jays Anticipate Future Needs Independently of Their Current Motivational Stat
- ↑ Clayton, N. S., Bussey, T. J. & Dickinson, A. (2003). Can animals recall the past and plan for the future? Nature Reviews Neuroscience 4, 685-691
- ↑ Raby, C. R.; D. M. Alexis, A. Dickinson and N. S. Clayton (22 February 2007). "Planning for the future by western scrub-jays" Nature 445 (7130): 919–921.
- ↑ Phil Trans Roy Soc Lond; Dally, J. M., Emery, N. J. & Clayton, N. S. (2006). Food-caching western scrub-jays keep track of who was watching when. Science 312, 1662-1665