Krāsu miešķis
Krāsu miešķis (Asperula tinctoria), dažreiz klasificēts kā krāsu madara (Galium tinctorium), ir augu suga rubiju dzimtas miešķu ģintī. Tā ir izplatīta Austrumeiropā un dažviet Āzijā. Latvijā ir sastopama ļoti reti, tikai dažās vietās Daugavas ielejā, un tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.[1]
| Krāsu miešķis Asperula tinctoria (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Genciānu rinda (Gentianales) |
| Dzimta | Rubiju dzimta (Magnoliopsida) |
| Ģints | Miešķi (Asperula) |
| Suga | Krāsu miešķis (Asperula tinctoria) |
| Sinonīmi | |
| Galium tinctorium (L.) Scop. | |
 Krāsu miešķis Vikikrātuvē | |
Morfoloģija
labot šo sadaļuKrāsu miešķis ir daudzgadīgs 20—60 cm garš lakstaugs. Tā stublājs ir stāvs, kails, zarojošs un četršķautņains. Stublāja posmi ir garāki par lapām — tās ir šauri lineāras, sarveidīgas, aptuveni 2—5 cm garas un 0,05—0,2 cm platas. Lapas uz stublāja ir izvietotas neīstā mieturī pa 4 (apakšējās) vai 6 (augšējās).
Ziedi ir skarveidīgās ziedkopās stublāju un zaru galos. Kauss ir ļoti īss. Vainags ir balts, piltuvveidīgs, parasti trīsdaļīgs. Auglis ir riekstiņu skaldauglis, kuru veido 2 kaili, aptuveni 0,2 cm gari skaldeņi. Zied jūnijā un jūlijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «krāsu miešķis - Asperula tinctoria L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-14.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krāsu miešķis.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)