Vikipēdija

Kosovas meži

Kosovas meži klāj aptuveni 41%[1][2] valsts teritorijas. Visvairāk mežu atrodas Kosovas dienvidrietumos, tostarp Pejes, Dečanas, Istokas, Junikas un Ģakovas[3] nomalēs, un tos aizsargā īpaši Kosovas Konstitūcijas punkti.[4]

Šara kalnu mežs pavasarī
Vidusjūras klimata ietekmes dēļ Kosovas mežos biežs ir terpentīnkoks (Pistacia terebinthus)
Mežs Kosovā

Kosovas mežos saglabājusies bagāta flora un fauna, kas ir svarīga visam Balkānu reģionam. Kosovas flora satur aptuveni 25% Balkānu sugu un 18% no Eiropas floras sugām,[5] savukārt būtiskākie reģioni ar augstāku bioloģisko daudzveidību ir Šara kalni un Albānijas Alpi.[6] Tomēr Kosovas meži cieš no sezonāliem ugunsgrēkiem un nelikumīgas izciršanas.[7][8]

Pārskats labot šo sadaļu

Kosovas mežiem ir valsts nozīme un pašlaik tos aizsargā vairāk nekā desmit īpaši likumi.[9] Tiek lēsts, ka to platība ir 464 800 hektāri (4,65 tūkst. km2), no kuriem 278 880 hektāri ir Kosovas Mežsaimniecības aģentūras pārvaldītais valsts īpašums un privātā īpašumā atrodas 185 920 hektāri.[10]

Meži ietekmē Kosovas klimatu un kalpo kā aizsardzības līdzeklis pret zemes eroziju. Daļa mežu ir pārveidota par dabas kūrortiem un atpūtas parkiem to ārstnieciskās vērtības dēļ. Aplēses rāda, ka kopējais meža koksnes apjoms ir aptuveni 40 miljoni m3, no kuriem apmēram 90 m3 ir uz vienu hektāru.[8][10]

Mežu veidi labot šo sadaļu

Mežu klasifikācija saskaņā ar Kosovas mežsaimniecības aģentūru:[10]

Meža tips Platība hektāros Izplatība%
Augstie meži 66 000 15%
Zemie meži 179 000 42%
Degradētie meži 82 000 20%
Krūmi un krūmāji 103,000 23%

Aptuveni puse no visiem Kosovas mežiem attiecināmi uz 0 līdz 20 gadu vecuma klasi, bet pārējā daļa ir gandrīz vienādi sadalīta starp 20 līdz 40 gadiem, 40 līdz 60 gadiem un 60 līdz 80 gadiem.[10] Vairāk nekā divas trešdaļas no publiskajiem un privātajiem mežiem ir meži ar koku diametru virs 7 centimetriem, kuriem parasti ir lielāka vērtība.[8]

 
Visbiežāk Kosovas mežos sastopami lapu koki (attēlā zilā krāsā), daudz mazāk skujkoki (brūni).[8]

Bieži mežos sastopamās sugas Kosovā ir:[11]

  • Dižskābaržu suga Fagus taurica
  • Eiropas baltegle (Abies alba)
  • Parastā egle (Picea abies)
  • Heldreiha (Bosnijas) priede (Pinus heldreichii)
  • Maķedonijas (Rumēlijas) priede (Pinus peuce)
  • Klinšu ozols (Quercus petraea)
  • Ungāru ozols (Quercus frainetto)
  • Blīgzna (pūpolvītols) (Salix caprea)
  • Parastā lazda (Corylus avellana)

Mežu platība Kosovā ir pietiekama, lai pat izciršanas apstākļos dotu ikgadēju mežu pieaugumu. Esošie 40 miljoni m3 koksnes ik gadu pieaug par aptuveni 1,3 miljoniem m3 jeb apmēram 3 m3 uz hektāru. No otras puses, tiek uzskatīts, ka gada pieprasījums pēc koksnes gadā ir aptuveni 1 miljons m3.[10] Šis milzīgais pieprasījums ir saistīts ar to, ka malka vēl joprojām ir visizplatītākais siltuma avots visā valstī. Tādējādi Kosovas mežu krājums katru gadu palielinās par 300 000 m3, kamēr pasaulē vērojams pretējais process.[12]

Aizsargājamās teritorijas labot šo sadaļu

Aptuveni 4,39% Kosovas teritorijas ir aizsargāti parki.[13][14] Kopumā ir 97 aizsargājamās teritorijas, kas sastāv no dabas rezervātiem, reģionālajiem parkiem, dabas pieminekļiem un nacionālajiem parkiem. Lielākā aizsargājamā teritorija ir Šara kalnu komplekss ar kopējo platību 60 000 hektāru (600 km2), un tiek plānots par nacionālo parku pasludināt Albānijas Alpus.[13]

Ar mežu saistīti jautājumi labot šo sadaļu

 
Rugovas kalni pie Pejas

Tiesību akti labot šo sadaļu

Pamatlikumu par mežu saglabāšanu 2003. gadā apstiprināja toreizējais Kosovas parlaments.[15] Kosovas Republikas Konstitūcija arī paredz, ka Kosovas meži ir jāaizsargā ar likumiem.[16] Kopš tā laika ir apstiprināti daudzi citi likumi, tostarp likums par vides aizsardzību un teritorijas plānošanas likums, taču to piemērošana joprojām ir ierobežota. Mežu nelegāla izciršana, ko veic privātpersonas, ir galvenā grūtība, ar ko pašlaik saskaras vides aizsardzības iestādes. Papildus tam, ka šī darbība kaitē mežiem kopumā, tā rada nopietnus draudus apdraudētajām floras un faunas sugām, kas apdzīvo nelegālās cirsmas.[17]

Meža platību novērtēšana labot šo sadaļu

Pēdējais novērtējums par teritorijām, kas klātas ar mežiem Kosovā bijis 2012. gadā. Tomēr tad tika ņemti vērā tikai 92 756 hektāri jeb 20% no visiem Kosovas mežiem. Iepriekšējais novērtējums, kas tika pabeigts 2002. gadā, arī apkopoja datus par to pašu platību, atstājot 80% meža platību ārpus aprēķiniem. Šis datu trūkums rada neērtības telpiskajai plānošanai; stabilu stratēģiju izveide cīņai pret koku nelikumīgu izmantošanu arī ir ļoti sarežģīta, jo trūkst reālas informācijas par stāvokli. Turklāt ugunsgrēkus, kas mēdz notikt karstajos vasaras mēnešos, nevar pienācīgi izsekot, ja novērtējuma ziņojumi attiecas tikai uz vienu piekto daļu no visiem mežiem. Nākamais novērtējums ieplānots 2022. gadā un tas, iespējams, aptvers lielāku teritoriju.[18]

Atjaunojamā enerģija no biomasas labot šo sadaļu

Kosovas iestādes mēģina pāriet uz atjaunojamo enerģiju, un malkas izmantošanas samazināšana ir daļa no stratēģijas.[19] Plānots atjaunināt enerģijas ražošanu no biomasas, galvenokārt meža koksnes, jo tas samazinātu oglekļa dioksīda un citu potenciāli indīgu gāzu emisiju. Šo uzlabojumu pašlaik atbalsta ES un Kosovas valdība, kas 2011. gadā kopīgi finansēja projektu, kura apjoms bija 2,7 miljoni eiro un 300 tūkstoši eiro, lai palīdzētu uzlabot meža apsaimniekošanas politiku un ieviest Eiropas standartus stabilai pārvaldībai.[20][21]

Lielāko mežu saraksts labot šo sadaļu

 
Karte, kas parāda mežu izplatību Kosovā[22]

Svarīgākie Kosovas meži un to atrašanās vieta:[23][24]

 
Rugovas Alpi ar mežiem tālumā
Meža nosaukums Apgabals Centra koordinātes
Šara kalni Prizrena 42°09′04″N 20°54′43″E / 42.151°N 20.912°E / 42.151; 20.912
Prokļetije Peja 42°44′24″N 20°21′43″E / 42.740°N 20.362°E / 42.740; 20.362
Priština Priština 42°40′34″N 21°12′54″E / 42.676°N 21.215°E / 42.676; 21.215
Paštriks Prizrena 42°13′08″N 20°31′23″E / 42.219°N 20.523°E / 42.219; 20.523
Mokna Mitrovica 42°51′25″N 20°32′10″E / 42.857°N 20.536°E / 42.857; 20.536
Koritniks Peja 42°04′59″N 20°34′01″E / 42.083°N 20.567°E / 42.083; 20.567
Jezerce Ferizaja 42°22′01″N 21°01′48″E / 42.367°N 21.030°E / 42.367; 21.030
Nerodimļje Ferizaja 42°19′59″N 21°04′08″E / 42.333°N 21.069°E / 42.333; 21.069
Žitiņje Ferizaja 42°13′55″N 21°17′38″E / 42.232°N 21.294°E / 42.232; 21.294
Opoja Prizrena 42°07′34″N 20°40′44″E / 42.126°N 20.679°E / 42.126; 20.679
Hajla Peja 42°32′42″N 20°12′29″E / 42.545°N 20.208°E / 42.545; 20.208
Prugovacs Priština 42°45′04″N 21°12′29″E / 42.751°N 21.208°E / 42.751; 21.208
Koznica Priština 42°38′24″N 21°22′16″E / 42.640°N 21.371°E / 42.640; 21.371
Žegovacs Ferizaja 42°26′49″N 21°16′44″E / 42.447°N 21.279°E / 42.447; 21.279
Raniļugs Priština 42°29′20″N 21°36′40″E / 42.489°N 21.611°E / 42.489; 21.611
Gušica Ģiļana 42°17′10″N 21°17′56″E / 42.286°N 21.299°E / 42.286; 21.299
Sļakovce Mitrovica 42°52′26″N 21°03′18″E / 42.874°N 21.055°E / 42.874; 21.055
Dubočaks Mitrovica 42°50′42″N 20°43′48″E / 42.845°N 20.730°E / 42.845; 20.730

Bioloģiskā daudzveidība labot šo sadaļu

Kosovas mežu flora un fauna ir diezgan bagāta, pateicoties Vidusjūras klimatam un Baltās Drinas upei.[25] Šajā kontekstā Šara kalni un Albānijas Alpi ir divi svarīgākie Kosovas bioloģiskās daudzveidības objekti.[6] Šara meži ir biotopi 86 starptautiski nozīmīgām augstāko augu sugām, savukārt Albānijas Alpos mājvietu radušas 128 endēmiskās sugas.[26]

Izmantošana un problēmas labot šo sadaļu

Kosovas meža aģentūra, kas ir daļa no Lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku attīstības ministrijas Kosovas valdībā, ir iestāde, kas atbildīga par Kosovas mežu apsaimniekošanu un ar to saistīto jautājumu risināšanu. Tās statusu piešķīris meža likums[15] un aģentūru veido vairākas mazākas nodaļas, kas nodarbojas ar mežu apsaimniekošanu.

No Kosovas kopējiem meža resursiem — 40 miljoni m3 — aptuveni 1 miljons m3 tiek izmantots apkures vajadzībām. Pastāv liels koksnes izmantošanas vai eksportēšanas potenciāls, tomēr tikai neliela daļa koku tiek zāģēta rūpnieciskiem mērķiem. Pēdējo desmit gadu laikā rūpniecībā tika izmantoti tikai aptuveni 70 000 līdz 80 000 m3 kokmateriālu, lai gan ir pietiekams koksnes pieaugums, lai divkāršotu šo daudzumu.[10]

Ugunsgrēki labot šo sadaļu

 
Rudens Germijas reģionālajā parkā Prištinā

Kosovas mežos vasarā mēdz būt ugunsgrēki. Lielākie ugunsgrēki tika reģistrēti 2007. gada vasarā, kad aptuveni 5000 hektāru zemju cieta dabas un cilvēka izraisītu ugunsgrēku dēļ.[27][28] Šī situācija atkārtojās turpmākajās vasarās, bet 2013. gadā tika veikti sagatavošanās pasākumi, lai mazinātu turpmākos ugunsgrēkus.[29] Turklāt meža ugunsgrēki ir bīstami arī tādēļ, ka kalnos tie var izraisīt virkni citu dabas katastrofu, tostarp zemes nogruvumus. Lai gan ir bijuši vairāki mēģinājumi nodrošināties pret šādām katastrofām,[30] to risks joprojām pastāv. Turklāt šo ugunsgrēku dēļ flora un fauna tiek pastāvīgi apdraudētas.

Nelikumīga ciršana labot šo sadaļu

Aptuveni 40% publiski pārvaldīto mežu un 29% no privātajiem meži Kosovā tiek nelikumīgi izcirsti.[8] Šara meži ir lielākais šo cirtēju darbības objekts; tikai 2008. gadā vien aptuveni 1800 m3 meža koksnes tika nelikumīgi izcirsti. Tas ir radījis finansiālus zaudējumus aptuveni pusmiljona eiro apmērā tikai šajā reģionā.[31] 2010. gadā kopumā ir bijušas 7 600 tiesas prāvas saistībā ar nelegālu izciršanu mežsaimniecībā, kuras tikušas visai lēni risinātas.[32][33] No otras puses, nelegāla mežu izciršana rada nopietnus draudus videi. Šādas darbības rezultātā visā valsts teritorijā, jo īpaši Prizrenas reģionā, lielas meža platības ir pārveidotas par zemēm lauksaimniecības vajadzībām.[34]

Ir organizēti vairāki valdības projekti, lai novērstu nelikumīgu mežu izmantošanu un identificētu teritorijas, kas ir lielākie šīs darbības upuri.

Interesantas vietas labot šo sadaļu

 
Brezovicas kalni

Germija ir reģionālais parks, kas atrodas Kosovas galvaspilsētas Prištinas ziemeļaustrumos un kura kopējā platība ir 6200 hektāru. Tas piedāvā vairākas pārgājienu takas kopā ar atpūtas iespējām, kā arī dažas slēpošanas trases.[35][36]

Brezovica ir populārs slēpošanas kūrorts ziemas laikā vietējiem iedzīvotājiem, jo tā atrodas izdevīgā vietā Šara kalnos. Tas ir atrodas 900 līdz 2500 metru augstumā virs jūras līmeņa. Brezovica piedāvā gan dažādus ziemas sporta veidus ziemā, gan pārgājienus siltākās sezonās.[37][38]

Starptautiskais statuss labot šo sadaļu

Serbija uzskata Kosovu un attiecīgi arī Kosovas mežus par tās sastāvdaļu. Uz 2019. gada februāri Kosovu par neatkarīgu no Serbijas valsti bija atzinušas 102 no 193 ANO dalībvalstīm.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «KOSOVO». U.S. Department of State. April 2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 24. februāris.
  2. ↑ Gail Warrander, Verena Knaus. Kosovo (2nd izd.). Chalfont St. Peter, Bucks : Bradt Travel Guides, 2010. 3. lpp. ISBN 9781841623313.
  3. ↑ Ajete Shaban Beqiraj. «Pyjet e Kosovës në Vitin Ndërkombtar të Pyjeve» (albāniski), 2011. gada 5. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. martā. Skatīts: 2013. gada 24. februāris.
  4. ↑ «Ligji Nr. 2003/3, Ligji per pyjet e Kosoves» (albāniski). Assembly of Kosovo. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2013. gada 24. februāris.
  5. ↑ «Qenan Maxhuni: Biodiversiteti i Kosoves» (albāniski). AKMM/IKMN. 8. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2013. gada 23. februāris.
  6. ↑ 6,0 6,1 «Qenan Maxhuni: Biodiversiteti i Kosoves» (albāniski). AKMM/IKMN. 2. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2013. gada 23. februāris.
  7. ↑ «Fire Situation Assessment Kosovo». UNOCHA / UNDP. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. decembrī. Skatīts: 2013. gada 23. februāris. Arhivēts 2015. gada 8. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 «STRATEGJIA PËR ZHVILLIMIN E PYLLTARISË 2010-2020» (albāniski). Ministry of Agriculture, Forestry and Rural Development of Kosovo. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 23. februāris.
  9. ↑ (albāniski) Gjendja e natyres, Raport 2008-2009. Ministry of Environment and Spatial Planning. 2010. 82. lpp.
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 10,5 «Spatial Plan of Kosova 2010-2020». Ministry of Environment and Spatial Planning of Kosovo. 48. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. decembrī. Skatīts: 2013. gada 24. februāris.
  11. ↑ «Materiali Diskutues: Pylltaria». Tryeza Tematike "Bujqësia, Zhvillimi Rural, Pylltaria, Peshkataria dhe Siguria e Ushqimit". Task Force on European Integration. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 18. februāris.
  12. ↑ «How fast are forests disappearing?». GreenFacts.org. Skatīts: 2013. gada 24. februāris.
  13. ↑ 13,0 13,1 Gjendja e natyres, Raport 2008-2009. 2010. 5. lpp.
  14. ↑ What should I know about the Sharr Mountains national park expansion into Dragash municipality?. Kosovo Environmental Protection Agency. September 2012.
  15. ↑ 15,0 15,1 «LAW NO. 2003/3 ON FORESTS IN KOSOVO». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. maijā. Skatīts: 2013. gada 21. februāris.
  16. ↑ «Constitution of the Republic of Kosovo». 2008. gada 15. jūnijs. Skatīts: 2013. gada 21. februāris.
  17. ↑ Maxhuni, Qenan (2010). Gjendja e natyrës, Raport 2008-2009. 73. lpp.
  18. ↑ "Përkrahje planifikimi i menaxhimit të pyjeve me GIS" (albāniski). Planifikimi i menaxhimit të pyjeve në Kosovë (Norwegian Forestry Group and Kosovo Forest Agency). February 2012.
  19. ↑ «SHERK» (albāniski). Shoqata për energji të ripërtëritshme e Kosovës. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 5. februārī. Skatīts: 2013. gada 24. februāris.
  20. ↑ «BE ndihmon Kosovën në menaxhimin e pyjeve». EU Delegation in Kosovo/EEAS. 2011. gada 28. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 21. februāris.
  21. ↑ «2011 – Viti Ndërkombëtar i Pyjeve». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 21. februāris. Arhivēts 2013. gada 16. aprīlī, at Archive.is
  22. ↑ «Qenan Maxhuni et al. Raport i Natyres Shqip» (albāniski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 24. februāris.
  23. ↑ «Materiali Diskutues Pylltaria» (albāniski). Task Force on European Integration. November 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 24. februāris.
  24. ↑ "Perkrahje planifikimi i menaxhimit te pyjeve me GIS" (albāniski). Planifikimi i menaxhimit te pyjeve ne Kosove: 3. February 2012.
  25. ↑ Rexhep Ismajli, Mehmet Kraja. Kosova : vështrim monografik. Prishtinë : Akademia e Shkencave dhe e Arteve e Kosovës. ISBN 9789951413961.
  26. ↑ «Qenan Maxhuni: Biodiversiteti i Kosoves» (albāniski). AKMM/IKMN. 9. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2013. gada 23. februāris.
  27. ↑ «Fire Situation Assessment Kosovo». UNOCHA/UNDP. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. decembrī. Skatīts: 2013. gada 23. februāris. Arhivēts 2015. gada 8. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  28. ↑ «Kosovo: fire ruins 553 hectares of forest» (albāniski). 2007. gada 24. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. martā. Skatīts: 2013. gada 23. februāris.
  29. ↑ «Sivjet, pyjet do të mbrohen nga zjarret» (albāniski). 2013. gada 9. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. martā. Skatīts: 2013. gada 23. februāris.
  30. ↑ «Vendosen prita në zonën e djegur të bjeshkëve të Sharrit» (albāniski). Bota Sot newspaper. 2012. gada 28. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. martā. Skatīts: 2013. gada 23. februāris.
  31. ↑ (albāniski) Qenan Maxhuni et al. Gjendja e natyres, Raport 2008-2009. 2010. 45. lpp.
  32. ↑ Ajete Shaban Beqiraj. «Pyjet e Kosovës në Vitin Ndërkombtar të Pyjeve» (albāniski), 2011. gada 5. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. martā. Skatīts: 2013. gada 23. februāris.
  33. ↑ «2011 – Viti Ndërkombëtar i Pyjeve» (albāniski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 23. februāris. Arhivēts 2013. gada 16. aprīlī, at Archive.is
  34. ↑ (albāniski) Qenan Maxhuni et al. Gjendja e natyres, Raport 2008-2009. 2010. 46. lpp.
  35. ↑ «Vlerat e trashegemise natyrore te Kosoves» (albāniski). Ministry of Environment and Spatial Planning of Kosovo. 55. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. februārī. Skatīts: 2013. gada 23. februāris.
  36. ↑ «Germia Park». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 23. februāris. Arhivēts 2015. gada 1. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  37. ↑ «Brezovica». InYourPocket.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. martā. Skatīts: 2013. gada 23. februāris. Arhivēts 2015. gada 15. martā, Wayback Machine vietnē.
  38. ↑ «Ski center Brezovica». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. janvārī. Skatīts: 2013. gada 23. februāris.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Literatūra labot šo sadaļu

  • Warrander, Gail, and Verena Knaus. "Natural History and Conservation Areas." Kosovo. 2nd ed. UK: Bradt Travel Guides Ltd2, 2010. 04-06. Print. Bradt Travel Guides.
  • Qenan Maxhuni et al. "Parku Kombëtar "Mali Sharr"" Gjendja e Natyrës, Raport 2008-2009. Pristina: Ministria e Mjedisit Dhe Planifikimit Hapësinor, Agjencia e Mbrojtes Së Mjedisit Të Kosovës, 2010. 16. Print.
  • Radford, Elizabeth A., and Baudewijn Odé. Conserving Important Plant Areas: Investing in the Green Gold of South East Europe. Salisbury: Plantlife International, 2009. Print.
  • Ismajli, Rexhep, and Mehmet Kraja. Kosova: Vështrim Monografik. Pristina: Akademia E Shkencave Dhe E Arteve E Kosovës, 2011. Print.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kosovas_meži&oldid=4047813"